Lieldienas ir pavasara svinamais laiks. Lieldienas svin pavasaŗa vidū, kad diena un nakts vienā gaŗumā. Pēc senas teiksmas šai laikā Dievam esot šūpulis kārts. Tamdēļ vēl šodien Lieldienu jaukākā izprieca ir šūpošanās. Dažos apvidos vēl pazīstamas simboliskas rotaļas 'putnu dzīšana' un 'ripu sišana'. Lieldienu svinīgais ēdiens ir olas, kas nozīmē sauli. Lieldienas svin trīs dienas.
Kristīgā ticība paturēja šo seno svinamo laiku, bet saules atmodas vietā ielika Jēzus Kristus piecelšanos no miroņiem.
Lieldienas ir pavasara saulgrieži, ko svin par godu pavasara un saules atnākšanai, kuros ar rituālām darbībām mēģina palīdzēt zemes atmodai un jau laikus nodrošināt zemes auglību, un veicināt tās svētību. Kristīgo Lieldienu tradīcijas mūsdienās ir savijušās ar latviskajām. Kristiešiem šis ir Kristus augšāmcelšanās laiks. Latviešu tradīcijās ienākušas tādas kristiešu tradīcijas kā klusā nedēļa pirms Lieldienām, Zaļā ceturtdiena, Lielā piektdiena, kas tiek saukta arī par Lielo Piektu. Tomēr šo tradīciju ievirze latviešiem nav aizgūta no kristiešiem, bet gan mantota: tā ir tautas maģisko priekšstatu izpausme, kas galvenokārt saistīta ar dažādiem ticējumiem par laika pareģošanu, auglības nodrošināšanu, veselību u.c.
Lielā Piektdiena, kā arī Zaļā ceturtdiena tautas apziņā saistīta galvenokārt ar burvju un raganu aktivizēšanās laiku.
Lielā piektdienā jāaizslēdz visas kūtis un klētis pa novakarēm, jo tad raganas staigājot apkārt. (LTT: T. Dzintarkalns, Talsi.)…
