Lielie ģeogrāfiskie atklājumi

XIV-XV gs. mijā visa Eiropas tirdzniecība ar Āziju iet caur Venēcijas u.c. Apenīnu pussalas pilsētrepubliku tirgotāju korporāciju rokām, taču arī tie kā starpnieki netika tālāk par Mazāziju un Tuvajiem Austrumiem, kurus kontrolēja Turcijas sultanāts. Tas fantastiski sadārdzināja ievedamo preču cenas. Taču vislielāko triecienu šai tirdzniecībai deva Samarkandas emīrs Timurs (Tamerlans), kurš vairākos veiksmīgos karagājienos ārkārtīgi izpostīja visu Vidusāziju, Indas baseinu, Mazāziju, pilnībā pārraujot vecos tirdzniecības ceļus un pašu Eiropas-Āzijas tirdzniecību paralizējot. Savukārt Eiropu šajā laikā bija pārņēmusi īsta luksusmānija (kas sākās pēc krusta kariem). Patērēja milzīgos daudzumos piparus, garšvielas, cukuru, muskatriekstus, safranu utt. Garšvielu un indigo tirdzniecība deva tirgotājiem milzīgu peļņu (salīdzinot ar mūsdienām, tik lielu peļņu dod valūtas operācijas vai narkotiku tirdzniecība). Visai liels ir skaidras naudas trūkums - Čehijas, Transilvānijas un Saksijas sudraba un zelta raktuves bija izsmeltas un to produktivitāte kritās. Tāpēc nav brīnums, ka XV gs. sākumā sākās eiropiešu mēģinājumi apbraukt Āfriku, lai nokļūtu Indijā pašiem, bez nedrošiem starpniekiem, bet līdz šim izmantotie Vidusjūras kuģi nebija piemēroti okeāna ceļojumiem. Bezizeja un nepieciešamība piespieda Eiropas karalistes nepilna gadsimta laikā attīstīt kuģošanas tehniku, lai konstruktīvi un kvalitatīvi uzlabotie kuģi kļūtu par pietiekami drošu okeānu transporta līdzekli cilvēku un kravu pārvadāšanai lielos attālumos.…