Liels karstums un sausums - sekas un pārvaldīšanas metodes

Sausums ir ilgs laika periods bez nokrišņiem. Parasti sausuma laikā ir ļoti augsta gaisa temperatūra un zems gaisa mitrums, kā rezultātā samazinās mitruma daudzums augsnē, samazinās vai iznīkst raža.
Sausuma sākumā parasti ir ilgstošs anticiklons. Liela karstuma dēļ iztvaiko ūdens (atmosfēras sausums) un krietni samazinās augsnes mitrums (augsnes sausums).
Sausuma laikā ūdens piekļuve augam caur sakņu sistēmu samazinās, patērētā ūdens daudzums, kas tiek izmantots transpirācijai (ūdens iztvaikošanai no auga lapām) pārsniedz to ūdens daudzumu, ko augs saņem no augsnes. Tiek apgrūtināta arī normāla fotosintēzes procesa norise.
Visbiežāk sausumi novērojami stepju zonā, retāk mežastepju zonā. Ļoti reti (2 līdz 3 reizes gadsimtā) sausums var būt arī mežainajās teritorijās. Jēdziens "sausums" neattiecas uz tuksnešiem un pustuksnešiem, kur šāds sauss un karsts laiks ir norma, tur tas ir katru gadu un visu laiku.
Klimata pētnieki uzskata, ka, zemeslodes globālajai atmosfēras temperatūrai ceļoties par 2oC, klimata pārmaiņas kļūs neatgriezeniskas un beigu beigās radīs cilvēka dzīvošanai nepiemērotus apstākļus daudzējādā ziņā – klimats kļūs pārāk karsts un pārāk auksts, turklāt izraisīs lauksaimniecības kultūru bojāeju un cilvēcei vienkārši pietrūks pārtikas resursu. …