“Mērnieku laiki” ir viens no vispopulārākajiem daiļdarbiem latviešu literatūrā. Par to liecina romāna daudzie izdevumi, vairākkārtējie dramatizējumi un daudzās izrādes gan uz Rīgas, gan provinces skatuvēm. Romānā dzīves patiesība izpaužas gan tematikā, gan sižeta un tēlu izveidē, gan valodā. Brāļiem Kaudzītēm ierosmi romānam devusi zemes pārmērīšana Vecpiebalgā, Jaunpiebalgā un Vēļķu muižā. Kaudzītes romānā atklāj muižas un zemnieku attieksmi, mantas vairošanas ceļus un līdzekļus, zemnieku darbību pagasta pārvaldes iestādēs un kultūras organizācijās, pārvācošanās tendences, spilgtas sadzīves ainas un raksturus, negatīvas parādības sadzīvē un daudz trūkumu sava laika cilvēkos, viņu savstarpējās attieksmes gan ģimenē, gan ar kaimiņiem.
Romānā izmantoti ļoti daudz mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu. Romāna valoda ir tēlaina, apraksta visu precīzi - apkārtni, cilvēkus, izjūtas, izskatu, domas. Plaši izklāstīti dabas apraksti, notikumu vietas, dialogi, monologi. Vārdu krājumā lietota vācu valodas līdzība kā arī lietota īstā vācu valoda.
Kaudzītes prot atrast vārdus, kas precīzi raksturo personas, izteic rakstnieku attieksmi pret tām. Romānā Kaudzītes risina lielas problēmas, kas spiež iedziļināties dzīves daudzveidībā. Kādam jābūt īstam, pilnvērtīgam cilvēkam pārmaiņu laikā- galvenā problēma romānā.
Romāns ,, Mērnieku laiki ” 19.gs. latviešu literatūrā izceļas ar skaitliski bagāto, raksturu un tipu ziņā daudzveidīgo tēlu sistēmu, kurā ietverts plašs dzīves materiāls. Rakstnieku meistarība tēlu veidošanā augsta, raksturošanas paņēmieni daudzveidīgi un interesanti, tēlos parasti iekausēts dziļš sociālais saturs.
Brāļu Kaudzīšu reālismam skaudrumu piešķir asi kritiskā attieksme pret sava laika dzīves īstenību. ,, Mērnieku laikos ”, notēlojot divu laikmetu – feodālisma un kapitālisma – miju Latvijas laukos, viņi apsūdz tos abus – feodālismu par gara tumsību, kādā turēta tauta, bet kapitālismu par plēsīgo vilku morāli, kas tanī valda. Autoru noliedzošā nostāja te nepārprotama, apsūdzība konkrēta un mākslinieciski spēcīga. Tāpēc jo skaidrāk saskatāma autoru nespēja izvirzīt pozitīvo ideālu. 70. gados , kad romāns rakstīts, jaunlatviešu ideāli vairs īsti nesakņojas dzīvē, sociālā nevienlīdzība kļūst arvien jūtamāka, pamatšķiras atmoda vēl tālu. …
