Lietišķā etiķete Francijā

Lietišķā etiķete
Etiķete darbā
Attiecības starp kolēģiem atkarīgas no vecuma, dzimuma, nozares, kādā darbojās uzņēmums. Kolēģi ar līdzīgu hierarhijas pakāpi privātās sarunās uzrunā cits citu vārdā, bet plašākā sabiedrībā, priekšnieku klātbūtnē vai formālās sapulcēs lieto uzvārdus. Kompānijās ar senām tradīcijām uzvārdu lietošana ir nerakstīts likums vienmēr un ikvienam. Jaunāka gadagājuma kolēģu starpā vecākās paaudzes formālisms strauji izzūd.
Vienotu ģērbšanās noteikumu nav; cilvēka āriene liecina par viņa sabiedrisko stāvokli, nodarbošanās veidu, turklāt parīzieši ģērbjas citādi nekā cilvēki provincē. Daudzās kompānijās formāls apģērbs nepieciešams ejot vizītē pie vadības, bet komandējumos vai filiālēs var ģērbties brīvāk. Sasveicinoties un atvadoties visi sarokojās – neatkarīgi no tā, cik viens otu labi pazīst.1
Precizitāte
Frančiem itin bieži šķiet pieņemami uz sabiedriskiem pasākumiem ierasties ar nokavēšanos, bet iestādē uzkavēties vēl dažas minūtes, lai pabeigtu darbu, kaut gan ir laiks doties uz sanāksmi. …