Laba uzvedība- tas nebūt nav "iekaltu" instrukciju un padomu lietošanas rezultāts, bet gan ilgstoša apgūšanas procesa, apzinīgas audzināšanas un morālo īpašību pastāvīgas mērķtiecīgas attīstības loģisks nobeigums. Izsmalcinātas manieres un laba uzvedība- tā ir cilvēka otra daba, kas kļuvusi par viņa būtību.
Uzvedības normas ir pašas par sevi saprotamas un visiem labi zināmas, tāpēc liekas, ka nebūtu nepieciešams runāt par tām īpaši. Paradoksāli, bet tieši lietas, kas ir visvienkāršākās un zināmas jau kopš bērnības, pastāvīgi ir jāskaidro un jāpopularizē. Labas uzvedības normas tikai tad saglabā savu spēku un iedarbību uz cilvēka dvēseli un sirdi, kad tās reāli funkcionē sabiedrībā, kad cilvēki nodod tās cits citam, no paaudzes paaudzē un tās tiek aktīvi lietotas praksē. Ja sabiedrība kaut uz mirkli aizmirst etiķetes normas, rodas haoss un juceklis. kā jebkura lieta, kas sabiedrībā netiek pieprasīta, arī labas uzvedības normas pārklājas ar biezu putekļu kārtu, deformējas un mūsdienīgam cilvēkam pārvēršas par maznozīmīgu vēsturisku retumu. Par laimi, morāles pagrimums drīzāk ir pārejoša parādība nekā pasaules un dabas normāls stāvokli. Notiek tas, kam ir jānotiek,- cilvēki vēlreiz un vēlreiz pārliecinās par vispārcilvēcisko kritēriju vērtību.
Pieklājības normas ir reāla dzīves nepieciešamība. etiķetes normas regulē cilvēku savstarpējās attiecības, palīdz rast kontaktu un saprasties. Ievērojot tās, ar godu var izkļūt no jebkuras negaidītas situācijas. …