Laikā no 1917. gadam līdz 1920. g. Baltijas tautām iezīmējās trīs galvenās politiskās attīstības iespējas jeb alternatīvas: 1. Baltijas zemju attīstība Vācijas valsts sastāvā vai Vācijas vasaļvalsts statusā; 2. Latvijas, Igaunijas un Lietuvas kā autonomu vienību iekļaušana Krievijas valsts sastāvā; 3. Latvija, Lietuva, Igaunija – neatkarīgas demokrātiskas valstis. (Misāns, 2003 : 11)
Šajā darbā tiks apskatīti tieši šie aspekti, to kā katrs no tiem ir ietekmējis neatkarīgas demokratiskas Lietuvas valsts izveidi, kas arī ir darba mērķis un to kāpēc situācija Lietuvā nenorisinājās pēc pirmajiem diviem scenārijiem, kas sastāda darba uzdevumu. Darbā tiks parādīta arī atšķirība no pārējām Baltijas valstīm, kas galvenokārt balstās uz Lietuvas, kā iepriekš pastāvējušas valsts, pamata, kā arī katras valsts – Polijas, Padomju Krievijas un Vācijas ietekmi uz Lietuvas valstiskuma attīstību. Nozīmīga vieta darbā atvēlēta tieši Lietuvas – Polijas konfliktam par Viļņas piederību vienai vai otrai valstij. …