Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
2,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:496302
 
Author:
Evaluation:
Published: 05.04.2016.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 6 units
References: Used
Extract

NOBEIGUMS
1918.gada 16.februāra Lietuvas neatkarības akts nobeidza ilgo 123 gadu lietuviešu tautas nevalstiskuma laikaposmu. 1918.gadā Lietuvas valsts atradās tikai uz papīra – tai nebija ne administrācijas, ne karaspēka, arī lietuviešu tautas eksistēšana tika apstrīdēta, valsts varas Padomei nebija. Lietuviešu tauta atjaunoja savu valsti grūtos apstākļos, neskatoties uz kaimiņvalstu – Krievijas, Vācijas un Polijas – traucējumiem un neapmierinātību.
Lietuvas neatkarības pasludināšana bija ne tikai lietuviešu politiķu un Lietuvas Padomes darbības rezultāts, bet arī no Lietuvas neatkarīgu apstākļu – Pirmā pasaules kara gaitas, Krievijas revolūcijas un Vācijas interešu mijiedarbības rezultāts. Vācijas ieinteresētība Lietuvas valsts eksistēšanā izrietēja no diviem avotiem – politiskā un ģeogrāfiskā. Lietuva bija kā atsvars Polijai, un kā tilts starp Vāciju un Krieviju. Lietuva kļuva par vienu no Vācijas satelītvalstīm tālākai ekspansijai.
Var teikt, ka 1918.gada 16.februārī Lietuvas Padome rīkojās prātīgi. Tā pamanīja vāciešu politiķu viltību un patstāvīgi pasludinot Neatkarības aktu, pauda patieso tautas gribu. Tikai nepiemērotas politiskās situācijas dēļ, īpaši Vācijai parakstot Lietuvas Brestas mieru ar Padomju Krieviju, Lietuvas Padome, vēlēdamies lai Vācija atzīst Lietuvu kā neatkarīgu valsti, bija spiesta Vācijai piekāpties. Vēlāk šo rīcību uztvēra kā kolaboracionisma aktu, taču lai izcīnītu savu atzīšanu, Lietuvas Padome nevarēja daudz domāt, kādu politisko kursu izvēlēties.
Pastāvēja tāds viedoklis, ka lietuviešiem okupācijas apstākļos nebija nekādu iespēju darboties neatkarīgi, tādēļ Viļņas konferencē ievēlētā Padome tika uztverta kā marionete vāciešu rokās. Taču Senn Alfred Erich izsaka tādu viedokli, ka vācieši bija vienīgā lietuviešu cerība iegūt tiešu bezaprāķina atbalstu, jo krievi atteicās uzklausīt lietuviešu prasības, un diez vai lietuvieši varēja cerēt arī uz Antantes atbalstu, jo tam pretojās Krievija – Antantes dalībvalsts. Par griešanos pie poļiem nevarēja būt ne runas. Bez tā lietuvieši saprata, ka vieni paši sasniegt neatkarību nevarēs.

Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register