Lietuvas vieta pasaules saimniecībā no 1920. līdz 1940.gadam

Lietuva atrodas Austrumeiropā pie Baltijas jūras, un tā robežojas ar Latviju, Baltkrieviju, Poliju un Kaļiņingradas apgabalu. Lietuvas robežu kopgarums ir 1273 km, bet krasta līnija gar jūru ir 99 km. Lietuva ir līdzenumiem un ezeriem bagāta zeme, kā arī svarīgs ir fakts, ka Lietuvā atrodas Eiropas ģeogrāfiskais centrs, tas atrodas Parnušku ciematā (uz ziemeļiem no Viļņas).
Lietuvā ir ļoti daudz līdzenumu, sastopami arī nelieli pakalni. Šeit ir daudz upju, ezeru un gara Baltijas jūras piekraste. Meži aizņem apmēram 30 % no Lietuvas teritorijas.
Starpkara periodā Lietuva bija demokrātiska republika, kurā augstākā vara pieder tautai un par likumdevējiem kļuva parlaments – Seims. Lietuvā parlaments ievēlēja Valsts prezidentu. Bet pēc valsts apvērsuma Lietuvā iestājās autoritārais režīms.
Pēc Pirmā Pasaules kara Lietuva saskārās ar tādām pašām problēmām kā pārējās Baltijas valstis, gan arī ar citām papildus problēmām. Tā kā visas Baltijas valstis bija atguvušas neatkarību, tad no jauna vajadzēja attīstīt visu tautsaimniecību, vajadzēja atjaunot rūpniecību, lauksaimniecību un citas nozares, kas paātrinātu valsts augšupeju. Pati būtiskākā problēma bija tā, ka Lietuva zaudēja Viļņu un apkārtējo apgabalu pie robežas ar Poliju. Tas sabojāja attiecības abu valstu starpā uz aptuveni divdesmit gadiem. Otra būtiska problēma bija saistīta ar dziļjūras ostu ārējai tirdzniecībai. Pirmais mēģinājums ostu problēmas rezolūcijai parādījās, kad nostabilizējās robežas starp Latviju un Lietuvu. Latvija izrādot labas gribas zīmi atteicās no savām prasībām par piekrastes joslu līdz Palangai, kas bija daļa no Kurzemes provinces, tā lai Lietuvai būtu piekļuve Sventoji zvejniecības ostai, lai attīstītu to kā starptautisko jūras ostu, taču no 1923.gada šie notikumi tika apsteigti.…