Liturģiskais apģērbs

Garīgās kārtas cilvēku apģērba veidi. Triju pakāpju kalpotājiem viduslaiku Baznīcā, bīskapiem, priesteriem un diakoniem, katram bija savs noteikts apģērbs. Renesanses mākslā bieži tika attēloti bīskapi, kardināli, kā arī pāvests.
Zemāko pakāpju garīdzniecība nēsā sutanas, kas ir melni, gari ikdienas tērpi. Tradicionāli šim apģērbam ir 33 pogas, kas simbolizē Kristus dzīves ilgumu pasaulē.
Pie garīgās kārtas tiek pieskaitīti arī klosteros dzīvojošie cilvēki, kas pieder pie dažādiem reliģiskiem ordeņiem. Vienu ordeni no otra mūsdienās bieži vien atšķir tikai habita krāsa un regula pēc kuras dzīvo attiecīgā ordeņa locekļi. Habits (lat. habitus, “apģērbs, tērps; ārējais izskats”) – raksturīgs kāda reliģiska ordeņa locekļu (mūku/mūķeņu) tērps.
Katoļu, anglikāņu un pareizticīgo Baznīcā dievkalpojumus parasti vada priesteris. Garā, brīvi krītošā priestera tērpa modelis saglabājies no Romas impērijas laikiem, kad kristietība veidojās. Apkaklīte, iespējams, aizgūta no apkaklēm, ko nēsāja vergi, un nozīmē, ka priesteris ir Dieva kalps. Katedrāles un apgabala galva ir bīskaps. Bīskapam ir zizlis, kas līdzīgs gana zizlim. Tas atgādina viņa pienākumu rūpēties par savu ganāmpulku – sava apgabala ļaudīm. …