Livonija un Prūsija 13. un 14.gadsimtā - jaunā sociālā un politiskā kārtība pēc iekarojumiem

Secinājumi.
1.) Livonijā pēc krusta kariem bija izveidojušās vairākas valstiņas, kuras nomināli skaitījās pakļautas vienam valdniekam, tas ir, Rīgas arhibīskapam, bet nomināli katra valstiskā veidojuma valdnieks rīkojās neatkarīgi.
2.) Starp Livonijas valstiņām norisinājās gan atklātas cīņas, gan vārdu kaujas, tika savstarpējā cīņā iesaistīts pat pāvests.
3.) Sociālā struktūrā mainījās tas ka tika nomainījās vara, kura pārgāja iebrucēju rokās. Lielākoties zemnieku dzīvē 13. un 14. gs īpaši nekas nemainījās, mainījās nodevas forma un parādījās klaušas.
4.) Politiskā vara atradās vācu rokās, zemnieku kārtai nebija teikšana.
5.) Prūsijā pamatiedzīvotāji ieguva tādas pašas tiesības kā vācu ieceļotāji.
6.) Vācu ordenim un Livonijas ordenim nācās aizstāvēties pret kaimiņiem. Notika cīņas ar kaimiņiem pa teritoriju.
7.) Iedzīvotāju tiesības garantēja dažādas piešķirtās tiesības un privilēģijas.
8.) Politiskā situācija bija saspīlēta, kaut gan tika rīkotas kārtu sanāksmes.

…