Pēc līzinga līguma no vienas puses, līzingā tiek nodots konkrēts materiālais objekts, un, tātad šis darījums ir minētās mantas noma. No otras puses, pēc līzinga līguma līzinga saņēmējs, izņemot pamatsummu, vēl maksā arī procentus, tātad, tas ir kredīts. Patreiz Latvijas likumdošanai nav neviena precīza normatīvā dokumenta, kas vispusīgi aplūkotu līzinga operācijas un to nodokļu aplikšanu. Vārds “līzings” ir svešvārds un cēlies no vārda “lease”, kurš viennozīmīgi tulkojams kā “noma”. Vārds “leasing” radies, pievienojot lietvārdam “lease” piedēkli –ing. Rezultātā iegūts jauns vārds. Piedēkļa –ing pievienošana vārdam “lease” (noma) pārvērtusi to no viennozīmīgas, vienreizējas darbības attīstības procesam pakļautā darbībā – “leasing”. Tas ir, noma no vienreizējas darbības pārvērtusies nomas kā nomas devēja un nomnieka savstarpējo attiecību ilgstoša procesa apzīmējumā.
Tādējādi, pats vārds “līzings” tulkojumā no angļu valodas apzīmē nomu, kura tiek aplūkota nevis kā vienreizējs akts, bet gan kā ilgstošas, attīstībai pakļautas attiecības minētā nomas darījuma dalībnieku starpā. No šejienes izriet, ka līzingu nedrīkst uzskatīt par kredītu. Tas viennozīmīgi ir noma vai, pareizāk sakot, kaut kādas lietas iznomāšana uz kaut kādu noteiktu laiku un uz zināmiem noteikumiem.
Līzings ir nomas attiecības starp līzinga devēju (nomas devēju) un līzinga saņēmēju (nomnieku). Līzings ir noma ar dažādiem noteikumiem un variantiem.
Tātad pēc savas būtības līzings visbiežāk ir noma, nomas devēja (līzinga devēja) mantas iznomāšana. Taču nomas attiecību attīstības gaitā parādījušies dažādi nomas veidi.
Līzinga līguma īpatnība ir tā, ka tas nedaudz atšķiras no parastā (viennozīmīgā) mantas nomas (nodošanas nomā) līguma.…