1. Līzinga veidi
Mūsdienās arvien plašāk sāk izmantot tādu kredīta formu kā līzings. Bankas vai līzinga kompānijas iegādājas darba līdzekļus (iekārtas, darbagaldus, mašīnas u. tml.) un tos iznomā, nosakot noteiktu procenta likmi. Pastāv dažadi līzinga veidi.
Visbiežak ir sastopams operatīvais (nomas) līzings, kad tiek iznomātas iekārtas dažādu vienreizēju darbu izpildei. Pēc darbu izpildīšanas, bet ne vēlāk kā pēc gada, iekārtas lietotājs to atdod bankai. Savukārt banka atkal šo iekārtu iznomā nākamajam lietotājam, atbikstoši līzinga noteikumiem.
Otrais līzinga veids ir finansiālais līzings. Tas ir līdzīgs nomai ar izpirkšanas tiesībām. Banka vai līzinga kompānija nopirktos darba līdzekļus nodod lietošanā uzņēmumam uz vairākiem gadiem ar tiesībām tos iegādāties savā īpašumā, samaksājot darba līdzekļu vērtību.
Galvenā atšķirība starp līzingu un nomu ir tā, ka, nomājot kādu darba līdzekli ar izpirkšanas tiesībām, uzņēmums uzreiz kļūst par tā īpašnieku, kad izdara pirmo iemaksu. Turpretī līzinga darījumā uzņēmums kļūst par īpašnieku tikai tad, kad darba līdzekļu vērtība ir pilnīgi samaksāta.
Finansiālā līzinga izmantošanai ir ļoti svarīga nozīme apstākļos, kad šim mērķim nepietiek naudas līdzekļu. Banlas pērk uzņēmumiem nepieciešamo iekārtu un nodod to lietošanā. uzņēmumiem aizdotā iekārta ir bankas īpašums līdz tam laikam, kamēr uzņēmumi samaksā tās pilnu vērtību, pieskaitot maksu par bankas sniegto pakalpojumu. Līzinga kredīts atšķirībā no naudaskredīta ir mazāk riskants. Naudas aizdevuma izsniegšanai ir nepieciešams nodrošinājums, garantijas, kuru vērtība pārsniedz saņemtās naudas summu. Turpretī līzinga kredīts nozīmē, ka tiek aizdots kāds darba līdzeklis, kas ir bankas īpašums: tātad tas vienlaikus arī ir kredīta nodrošinājums. Ja kādu apstākļu dēļ uzņēmums nevarēs atdot bankai aizdevumu, bankas īpašumā paliek līzinga manta. …
