Savā dzīvē mēs sastopam tik daudz attiecību veidu, ka tos ir grūti visus uzskaitīt. Gan attiecības ar draugiem, gan ar ģimeni, gan mīļoto cilvēku, gan ar pretiniekiem, un šīs attiecības seko mums ik dienu. Tāpat ir arī attiecības starp spriedumiem.
Attiecības starp kategoriskiem spriedumiem A, E, I, O ir ilustrēti ar loģiskā kvadrāta shēmu, no kuras var izdarīt secinājumus, ka pētot viena sprieduma patiesību vai maldību no cita sprieduma patiesības vai maldības, pastāv:
1)pretrunas attiecības (“oppositio contradictoria”);
2)pretējības attiecības (“oppositio contraria”);
3)zempretējības attiecības (“oppositio subcontraria”);
4)pakārtojuma (“subalternatio”) attiecības.
Spriedumi pēc loģiskā kvadrāta atrod piemērojumu vairākās prāta iecerēs, operācijās, tai skaitā, argumentācijās, kur dažu paņēmienu pakārtotība, tas ir, pamatpierādījumi un pamatnoliegumi balstās uz pretrunu attiecībām.
Mana darba tēma ir “Loģiskā kvadrāta attiecības”, un šajā darbā centīšos izpētīt šos spriedumu attiecību veidus. Tātad, mans darba mērķis ir izprast, noteiktas attiecības starp spriedumiem un spēt pielietot tās konkrētās situācijās.
Savienojamie jēdzieni var atrasties tāpatības, krustošanās un pakārtojuma attiecībās, bet savukārt nesavienojamie jēdzieni var atrasties līdzpakārtojuma, pretējības un pretrunības attiecībās.
Tāpatības attiecībās atrodas jēdzieni, kuru apjomi pilnīgi sakrīt. Krustošanās attiecībās atrodas jēdzieni, kuru apjomi sakrīt tikai daļēji. Pakārtojuma attiecības atrodas jēdzieni, no kuriem viena jēdziena apjoms pilnīgi ietilpst otra jēdziena apjomā, neizsmeļot to. Līdzpakārtojuma attiecībās atrodas jēdzieni, kuri pēc apjoma pilnīgi izslēdz viens otru un tajā pašā laikā pilnīgi ietilpst plašāka jēdziena apjomā. Pretējības attiecībās atrodas pēc satura galēji atšķirīgi divi līdzpakārtoti sugas jēdzieni. Pretrunības attiecībās atrodas divi līdzpakārtoti jēdzieni, no kuriem viens vienkārši noliedz otra jēdziena saturu.…
