Secinājumi
Pētījuma rezultāti ir devuši ļoti skaidru atbildi uz izvirzīto jautājumu - cik informēti ir Latvijas augstskolu studenti par lomogrāfiju kā tādu un par tās saistību ar fotogrāfiju? Kā jau paredzēju, uzsākot pētījumu, Latvijas augstskolu studenti ir ļoti maz vai vispār nav informēti par lomogrāfiju kā tādu vai tās saistību ar fotogrāfiju. Nojausmu, ka tas ir fotogrāfijas veids deva anketas jautājumi. Tālākajos jautājumos jau bija pateikts priekšā, kas tas ir, un, loģiski domājot, bija iespējams gūt atbildes uz pirmajiem jautājumiem. Taču es paļāvos uz to, ka cilvēki nemēdz lasīt jautājumus uz priekšu, un šāda teorija arī apstiprinājās. Šo efektu pastiprināja teikums, ka anketas aizpildīšanu drīkst neturpināt, ja nav zināmas atbildes uz pirmajiem jautājumiem. Gaidīju, ka lielā jautājumu skaita dēļ lielākā daļa respondentu atteikties aizpildīt anketas otro daļu, tomēr tā nebija. Liela daļa aptaujāto studentu anketas aizpildīšanai pievērsās ar azartu un lielu interesi, arī tad, ja nezināja atbildes ne uz vienu jautājumu. Šajā gadījumā tika pielietota minēšana.
Apstiprinājās arī otra prognoze – studenti, kas studē mākslas vai kultūras jomā, ir vairāk un detalizētāk informēti par lomogrāfiju. Tas skaidrojams ar jomas specifiku. Mākslas studenti biežāk interesējas par kultūras pasākumiem un jaunumiem, jo ir tieši saistīti ar to, turklāt bieži vien tas notiek studiju procesa ietvaros. Uzņēmējdarbības vai tūrisma studentiem bija daudz mazāks priekšstats vai arī tāda nebija vispār. Šie studenti arī retāk atzīmēja, ka paši nodarbojas ar kādu no mākslas veidiem. Lai gan daudzi kā vaļasprieku atzīmēja fotogrāfiju, nebija vērojama sakarība starp fotografēšanu kā hobiju un zināšanām par lomogrāfiju. Tas mazliet pārsteidza, jo biju domājusi, ka tie, kas pie mākslinieciskajām aktivitātēm atzīmēs fotogrāfiju, būs tie, kuru zināšanas par lomogrāfiju būs vispilnīgākās, tomēr tā nebūt nebija. Iespējams, ka lomogrāfija ir tik specifisks un jauns fotogrāfijas veids, ka šāda nezināšana ir attaisnojama.
Lielākais pārsteigums pētījuma gaitā man bija fakts, ka vairākumam respondentu vislielākās grūtības sagādāja pilns savas studiju programmas nosaukums. Šajā ailītē varēja atrast visu iespējamo, sākot no man nesaprotamiem saīsinājumiem, kurus nācās šķetināt, izmantojot attiecīgo augstskolu mājaslapas, un arī tad netapa īsti skaidrs, kuru no visām programmām respondents ir domājis, beidzot ar tekstu „baigi gara”. Tieši šī iemesla dēļ studiju programmām netika veidota atsevišķa diagramma. Šo jucekli varēja novērst, pārbaudot aizpildīto anketu, tiklīdz respondents to iesniedzis, tomēr biju domājusi, ka studenti ir pieauguši cilvēki un viņiem nav nepieciešama uzraudzība, aizpildot anketu.
…
