Ložmetēju un granātmetēju darbības principi

SECINĀJUMI
• Eiropā pirmie šāvieni atskanēja 1118. gadā, kad uz aplenkto Saragosu šāva arābi;
• Pirmos vītņstobra ieročus 1654. gadā izgatavoja krievu meistars Timofejs Vjatkins;
• 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā uz šauteņu patronas bāzes parādījās Kērtisa, Plesnera, Vinčestera, Maksima, Manlihera, Freda, Fjodorova un citu konstruktoru daudzlādiņu automātiskās šautenes;
• Automātisko ieroču ēra iesākās tikai 1883. gadā ar Hairema Maksima balsta ložmetēju;
• Vācija 1934. gadā kājnieku bruņojumā iekļāva Luija Štanges konstrukcijas ložmetēju MG-34, kuru veiksmīgi izmantoja arī kara tehnikai;
• Pirmie lielkalibra ložmetēji bija Džona Brauninga konstrukcijas ložmetēji;
• 1957. gadā tapa ložmetējs T161E1, ko 1960.gadā iekļāva armijas un flotes bruņojumā kā M60;
• 1970. gadu sākumā G. Ņikitins, J. Sokolovs un V. Volkovs izstrādāja jaunu modernu lielkalibra ložmetēju NSV;
• Pēc PSRS izjukšanas fabrika Metaļist jau piederēja Kazahstānai, un Krievija izstrādāja jaunu lielkalibra ložmetēju Kord;
• 1942. gadā parādījās vācu vienreizējās lietošanas granātmetēji Panzerfaust-1 un Panzerfaust-2;
• Lai pasargātu šāvēju no iespējamiem apdegumiem, tapa modernizēts variants Panzerschrek, kura tēmēšanas ierīcei starp graudu un rāmīti ar izgriezumu bija piestiprināta aizsargājoša plāksne.
…