Dzimis 1903. gada 5. janvārī „Mežmuižā” Zemgalē, netālu no Jelgavas, zemkopja ģimenē. Jau bērnībā slimo ar plaušu tuberkulozi, un ar lielām ekonomiskām grūtībām beidz Jelgavas klasisko ģimnāziju 1924. gadā. Vēlāk studējis ne tikai Latvijas Universitātes Filozofijas nodaļā, bet dažus mēnešus arī Romas Universitātes Filozofijas un Literatūras fakultātē, taču jau pieminētā naudas trūkuma dēļ ir spiests studijas pārtraukt.
Ar laiku Zīvertam tiek piedāvāts darbs avīzē „Jaunais Zemgalietis” Jelgavā, un viņš sāk rakstīt lugas. Pirmā iestudētā luga – “Nafta” 1931. gadā Nacionālajā teātrī. Pēc 1934. gada Zīverts pārceļas uz Rīgu, turpina cītīgi rakstīt, jo viņa lugas sāk parādīties uz skatuves un sāk darbu Tehniskajā institūtā Rīgā. Taču popularitāti Mārtiņš Zīverts iemantojis tikai pēc Dailes teātrī izrādītās lugas “Āksts” 1938. gadā. No 1938. līdz 1940. gadam Mārtiņš Zīverts bijis Nacionālā teātra, bet no 1940. līdz 1944. gadam – Dailes teātra dramaturgs (jeb literārais padomnieks), ciešais kontakts ar teātra praksi sekmējis arī viņa paša dramaturģijas veidošanos. Baigajā gadā Zīvertu piespiež sarakstīt libretu latviešu baletam izrādīšanai Maskavā, par ko viņš atsakās saņemt atlīdzību.
Populārākās pirmskara lugas: „Tīreļpurvs” (1936), “Minhauzena precības” (1941), “Ķīnas vāze” (1940), “Cilvēks grib dzīvot” (1939), “Nauda” (1943), “Trakais Juris” (1939), “Vara” (1944).
1944. gada novembrī dramaturgs kopā ar ģimeni laiviņā devās trimdā uz Zviedriju, kur sākas parastā trimdinieka ikdiena, pelnot maizi dažādos „melnajos” darbos: bijis viesmīlis bufetē, nakts kasieris tramvaju pārvaldes kasē, bet tajā pašā laikā Zīverts raksta vienu lugu pēc otras, jo latviešu sabiedrībai trimdā vajag savas kultūras saites ar savu garīgo dzimteni. Nereti izrādes tiek iestudētas Stokholmas Latviešu teātrī.
Situācija Kurzemē kara beigās attēlota drāmā “Pēdējā laiva” (1956). Īpaši attīstījis kamerlugas žanru - lugās darbojas trīs līdz piecas personas, notikumi risinās ierobežotā laikā un telpā, konflikti – tikai psiholoģiski piesātinātajā dialogā, frāze koncentrēta, atmetot visu lieko. Būtiskas trimdā tapušas lugas ir “Kāds, kura nav” (1947), “Cenzūra” (1951), “Kaļostro Vilcē” (1967), “Teātris” (1988) un vairākas citas. Pēdējā dramaturga luga “Ifigēnija” ir palikusi nepabeigta.
M. Zīverts ir uzrakstījis ap 50 lugu. Līdz trimdai Latvijā izrādītas 16 (7 lugas nav redzējušas skatuvi), un Zviedrijas laikā radītas 28 jaunas lugas, no kurām 21 ir iestudēta.
1968. gadā dramaturgs saņēma Pasaules Brīvo latviešu apvienības Tautas balvu, 1990. gadā kļuva par Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekli. Kopš 1994. gada Latvijā darbojas Mārtiņa Zīverta fonds.…
