Mācību mērķis ir apgalvojums, kas raksturo vēlamo (sasniedzamo) skolēna izturēšanos mācību procesa beigās. Pēc abstrakcijas pakāpes mācību mērķus iedala: tālākos (abstraktos), vidējos un konkrētos mērķos. Ja skatītu vertikāli, tad mācību mērķu iedalījums ir: kognitīvajos mērķos, kas raksturo zināšanas, saprašanas, pielietojums, analīzes, sintēzes un vērtējuma mērķu izpausmes līmeņus; afektīvajos mērķos, kas raksturo uzmanības, reaģēšanas, vērtību, vērtību salīdzināšanas un vērtību noteikšanas mērķu izpausmes līmeņus; psihomotorajos mērķos, kas raksturo imitācijas, manipulācijas, precizitātes, darba sadalīšanas un dabiskajos mērķu izpausmes līmeņus. Varam runāt par stratēģiskiem mērķiem, kuri ietver ideālo, vēlamo virzību, un konkrētiem mērķiem, kuri uzskatāmi kā vispārīgie uzdevumi. Konkrētie mērķi stratēģiskās idejas īsteno darbībā.[2; 89]
“Ar izglītības ideālu saprot augstāko mērķi, kuru varētu sasniegt izglītības procesā”. Lai formulētu šo augstāko mērķi, ir skaidri jāapzinās savas tautas nacionālā identitāte un iespējas. Izglītības ideāls latviešu pedagoģijā vienmēr (vismaz līdz 20. gs. 40. gadiem) ir ticis saistīts ar nacionālo mentalitāti un konkrēto nacionālo potenciālu. Latviešu pedagogs un psihologs Jūlijs Aleksandrs Students uzskata, ka “mēs, latvieši, materiālajā ziņā nekad nevarēsim sacensties ar lielajām tautām un valstīm, un pēc tā mums arī nav jātiecas. Mums jācenšas būt stipriem garīgā laukā, it sevišķi mākslā un zinātnē, izkopjot savas nacionālās īpašības. ...ja pedagoģijai ir šāds uzdevums, tā drīkst būt dibināta vienīgi uz ideālisma pamatiem”. [1; 17]
Principi, mērķi un uzdevumi izriet viens no otra. Ja principus izvirza kā cilvēciskas un pedagoģiskas pārliecības radītas aksiomas, tad veidojas atbalsta punkts, no kura tālāk tiek izvirzīts mācību pamatmērķi un mērķi, kuru sasniegšanai veicami attiecīgi mācību uzdevumi – veidojas didaktiska sistēma, kura uzlūkojama par teorētisku pamatu praktiskai darbībai. Mācību principi, mērķi un uzdevumi veido mācību pamatnostādnes, kuras respektējot tiek risināts jautājums par mācību priekšmeta saturu, mācību vielas izvēles un izklāsta principiem, mācību metodēm, paņēmieniem, mācību formām un citiem mācību sistēmas struktūrelementiem. Principi, mācību mērķi un uzdevumi ir ikviena mācību priekšmeta metodiskās sistēmas didaktiskais kodols, kurš kopā ar citiem elementiem veido mācību sistēmas struktūru.…