Maģija un pirmatnējā sabiedrība

Maģijas definīcija Enciklopēdiskajā Vārdnīcā skan šādi:
• Maģija – reliģisko priekšstatu un rituālo darbību kopums pārdabiskai iedarbībai uz apkārtējo pasauli. Maģija radās pirmatnējajā sabiedrībā.
• Reliģija – pasaules izjūta un pasaules uzskats, tam atbilstošās darbības (kults ), kas saistās ar svētuma pārdzīvojumu, ticību pārdabiskajam, vienam vai vairākiem dieviem un kas veido cilvēka uzvedības normas.
Pirmatnējā sabiedrībā maģija sevī apvienoja gan reliģijas, gan zinātnes, gan arī varas elementus. Maģija balstījās uz ticību rituāliem un burvja visvarenību. Arī reliģija balstās uz ticību – vienam vai vairākiem dieviem.
Burvjiem bija pieejamas no paaudzes uz paaudzi nododamās zināšanas – par dabas parādībām, gadalaiku cikliskumu, astronomijas un agronomijas pamati. Šīs zināšanas bija pieejamas tikai šauram, priviliģētu cilvēku lokam, kuram līdz ar to piederēja arī vara. Pirmatnējā sabiedrībā burvis bija pat varenāks par cilts vecāko, jo bez viņa piekrišanas un ieteikumiem nevarēja pat iet medībās, dibināt ģimeni, sagaidīt lietus sezonu vai novākt ražu u.t.t.

…