Magnijs ir astotais izplatītākais elements Zemes garozā, lai gan nav atrodams tīrā veidā. Tas sastopams galvenokārt karbonātu veidā kā tīrs magnija karbonāts – magnezīns (MgCO3) un dolomītā, kopā ar kalcija karbonātu ( MgCO3 . CaCo3 ), un sulfāta veidā, jūras ūdenī . Magnijs ir nozīmīgs elements augiem un dzīvniekiem, tam ir plašas izmantošanas iespējas rūpniecībā un arī veselības aprūpē.
Darba mērķis: Raksturot magnija ķīmiskās un fizikālās īpašības, kā arī raksturot tā sastopamību un apriti dabā.
Darba uzdevumi:
Raksturot magnija ķīmiskās īpašības
Raksturot magnija sastopamību dabā un Latvijā
Raksturot magnija izmantošanu un atklāšanas vēsturi.
Magnijs ir iepelēks puslīdz ciets metāls. Magnijs ir astotais izplatītākais elements Zemes garozā, lai gan nav atrodams tīrā veidā. Magnijs II A grupas minerāls. Magnijs ir pieskaitāms pie sārmzemju metāliem. Oksidēšanās pakāpe +2. Magnijs dabā nav sastopams brīvā veidā. Tas sastopams galvenokārt karbonātu veidā kā tīrs magnija karbonāts – magnezīns (MgCO3) un dolomītā, kopā ar kalcija karbonātu ( MgCO3 . CaCo3 ), un sulfāta veidā, jūras ūdenī. Magniju lieto kā vieglu metālu sakausējumos, un kā reducētāju (ar magniju var reducēt brīvu silīciju no SiO2). Magnijs (sakausējuma pamatmetāls) kopā ar mangānu ( 1,4 – 2,3%) veido sakausējumu – elektronu, ko izmanto stiepļu gatavošanā. Magnijs ( 0,4 – 2,8 %) kopā ar alumīniju (sakausējuma pamatmetāls), varu ( 1,4 – 13% ) un mangānu ( 0,2 – 1,0 %) veido dūralumīniju, ko izmanto aviācijā. Magnijs deg ar ļoti spožu liesmu. Magnijs ir nozīmīgs elements augiem un dzīvniekiem.…
