Maijvabole

Ir rizofāgs, apgrauž koku un lakstaugu saknes un tās kāpuri atrodami līdz 1 m dziļi augsnē. Pavasara II pusē, kad bērziem plaukst lapas, sāk lidot maijvaboles. dienā tās mīt kokos un nav pamanāmas, bet vakarā, stipri dūkdamas, lido ap kokiem un barojas ar jaunajām lapiņām.
Maijvaboles mātīte ierokas zemē un iedēj ap 70 baltu oliņu. Apmēram pēc mēneša no tām izšķiļas kāpuri. Tie pārtiek no trūdvielām un augu sīkajām saknītēm. Rudenī kāpuri ielien dziļāk augsnē un sastinguši tur pārziemo. Nākošā pavasarī kāpuri pārvietojas uz augsnes virskārtu un sāk grauzt augu, visbiežāk jauno priedīšu saknītes. Rudenī tie no jauna ielien dziļāk un pārziemo. Pēc tam trešajā vasarā jau pārtiek no resnākām saknītēm.
Pārziemojis trešo reizi, kāpurs ceturtā gada vidū iekūņojas. No kūniņas iznāk jauna vabole, kas pārziemo augsnē un tikai pavasarī izlien ārā. Tātad maijvaboles attīstība ilgst 4 gadus (ziemeļu apvidos pat 5 gadus).
Maijvabole parasti mīt ne pārāk biezos mežos un stādījumos.
Maijvabole kustina savus spārnus vidēji 45 reizes sekundē. Tās dūkšanas frekvence ir aptuveni 45 Hz.…