IEDZIMTĪBA - visiem organismiem kopīga īpašība saglabāt un nodot pēcnācējiem savu priekšteču uzbūves un funkcijas īpatnības.
MAINĪBA - organismiem kopīga īpašība iegūt jaunas pazīmes - atšķirības starp īpatņiem sugas robežās.
MAINĪBAS VEIDI UN CĒLOŅI:
1)neiedzimstošā jeb modifikatīvā mainība - mainība, kurā organisms mainās mainoties apstākļiem, piemēram, baltie galviņkāposti, ja tos audzē karstajās zemēs, galviņas neveido, kā arī laba mēslojuma, lietēšanas un apgaismojuma apstākļos augi bagātīgi cero un nes augļus, utt. Visas šāda veida izmaiņas nav iedzimstošas, un, ja augs vai dzīvnieks pārvieto iepriekšējās eksistences apstākļos, tiem atkal atjaunojas sākotnējās pazīmes, gēni nemainās.
2)iedzimstošā mainība - mainība, kura skar hromosomas vai gēnus t.i., iedzimtības materiālo pamatu. Izšķir 3 veidu iedzimstošās mainības - mutācijas veidošanos nosaka izmaiņas gēnos; cita veida - kombinatīvās mainības veidošanos nosaka gēnu jauna kombinācija pēcnācējos; vēl cita - korelatīvā mainība ir saistīta ar to, ka viens un tas pats gēns ietekmē ne tika vienas, bet divu un pat vairāku pazīmju veidošanos. Kombinatīvās mainības avots populācijās var būt krustošanās, savukārt mutācijas var rasties visdažādāko iedarbību ietekmē. Korelatīvās izmaiņās jāņem vērā, ka pēcnācējiem var parādīties citas, dažreiz pat nevēlams pazīmes, kas ar to saistītas.
Iedzimtība un mainība ir dažādas organismu īpašības, kuras nosaka pēcnācēju līdzību vecākiem un attālākiem senčiem vai arī atšķirību no tiem. Iedzimtība nostiprina organisko formu patstāvīgumu paaudžu rindā, bet mainība - to spēju pārveidoties.…
