Pirms cilvēki iemācījās uzbūvēt sev patvērumu, viņi dzīvoja kokos. Koki tos zināmā mērā pasargāja no lietus, kā arī no dzīvniekiem (tiem, kas neprata kāpt kokos). Vēlāk cilvēks iemācījās sakraut zarus un veidot primitīvas patvertnes, lai pasargātu sevi no vēja un saules. Pēc tam cilvēks sāka dzīvot alās.
Sākotnēji cilvēki mājokļus būvēja atkarībā no klimata, pieejamajiem materiāliem, kā arī no briesmām, kas to apdraudēja ikdienā. Pakāpeniski cilvēks iemācījās izgatavot vienkāršus darbarīkus, vispirms no akmens un daudz vēlāk no metāla. Tie palīdzēja cilvēkam celt labākas mājas, un viņš tās būvēja no labākajiem materiāliem, ko spēja atrast un kas atbilda viņa vajadzībām.
Mājokļu celšanā tika izmantota koksne, kas bija vairākus gadsimtus viens no nozīmīgākajiem izejmateriāliem mājas būvēšanā.
Apvidos, kur bija maz koku, cilvēks iemācījās sakraut kaudzēs akmeņus, lai izveidotu sev alu. Dažviet viņš atklāja, ka ir iespējams celt mājokli no zemes. Toties silto un mitro klimatisko zonu iedzīvotāji ilgi vēl pēc cirvja izgudrošanas dzīvoja mājās, kuras bija būvētas no zāles un salmiem.
Āfrikā un Klusā okeāna salās mitekļus veidoja no apkārtnē atrodamajām zālēm, bambusa lapām un vīteņaugiem. Cilvēks iemācījās, kā izveidot nelielus māla blokus, ko varēja izžāvēt saulē. Sakraujot šos ķieģeļus vienu otram virsū, tika būvēti mājokļi. …
