1.Latviešu valodas vārdnīca
MĀKONIS – 1) Sabiezējuši, redzami ūdens tvaiki atmosfērā. Lietus, negaisa mākoņi. Spalvu, gubu, slāņu mākoņi. Mākoņi sabiezē. Debesis bez mākoņiem. Lidmašīna paceļas virs mākoņiem. Mākoņi aizsedz sauli. Pārnestā nozīmē: Viņa sejai pārslīdēja mākonis. 2) Sīku vielas daļiņu kopums, kas izplatās gaisā. Garaiņu, dūmu mākoņi. Sacelt putekļu mākoni. Viņu apņēma smaržu mākonis. Frazeoloģismi: Dzīvot (arī lidināties) kā pa mākoņiem – nedomāt reālistiski, fantazēt, būt atrautam no konkrētajiem apstākļiem. Kā no mākoņiem nokritis ironizējot – saka par cilvēku, kas nesaprot situāciju, ir pilnīgi apjucis.
2.Enciklopēdiskā vārdnīca
MĀKOŅI, atmosfēras. Ūdens tvaika kondensācijas prod. sakopojums atmosfērā smalku ūdens pilienu vai ledus kristālu veidā. Mākoņi klāj ~ ½ Zemes debess velves. Galvenā mākoņu masa ir troposfērā (Atmosfēras apakšējais slānis augstumā līdz 8-10 km polārajos, 10-12 km mērenajos un 16-18 km tropiskajos platuma grādos.). Galvenās formas – slāņveida un gubainie mākoņi. Spalvmākoņi un gubu lietusmākoņi arī stratosfērā (Atmosfēras slānis starp troposfēru un mezosfēru (8-16 līdz 45-55 km augstumā).) (>16 km augstumā). ~25 km augstumā – perlamutra mākoņi. Mezosfērā (Zemes atmosfēras slānis, kas atrodas virs stratosfēras, 50-80 km augstumā.) (~80 km) sudrabainie mākoņi.…