Inflācija ir vispārēju cenu līmeņa celšanos noteiktajā laikā periodā.
Ikdienā esam ievērojuši , ka preču un pakalpojumu cenas ir mainīgas. Viena veida precēm tas pieaug , bet citām samazinās.
Ar inflāciju līti bieži saprot arī naudas vienības pirktspējas krišanos ilgstošā laika periodā , jo vispārējā cenu līmeņa celšanās pazemina naudas vienības pirktspēju. Piemēram , ja vidējais cenu līmenis Latvijā 1996. gadā ir pieaudzis par 13,0 , tad par latu 1997 . gadā varēja nopirkt mazāk preču un pakalpojumu , nekā pirms gada . Tas nenozīme , ka dzīve kopumā kļuvusi dārgākā .. Tādējādi ar inflāciju jāsaprot tikai patēriņa cenulīmeņa vispārējs kāpums.
Pieprasījuma inflācija
Pieprasījuma inflācija rodas, ja pieaug jebkurš no kopējo izdevumu komponentiem mājsaimniecību personiskais patēriņš, uzņēmuma ieguldījumi investīcijās, valdības un ārzemnieku pirkumi. Izdevumu pieaugums palielina pieprasījumu tik ļoti , ka tas pārsniedz ekonomikas iespējas ražot un piedāvāt iespējas, līdz ar to piedāvājums paliek nemainīgs . Tā sekas ir cenu līmeņa vispārējs kāpums.
Pieprasījuma inflāciju parasti pavada straujš naudas piedāvājuma pieaugums valstī un tāpēc ekonomisti šo parādību bieži apraksta kā situāciju, ka pārāk daudz naudas dzenas pakaļ pārāk mazam preču daudzumam.
Pieprasījuma inflācija vienkārt rodas tad, ja valdība realizē stimulējošo fiskālo politiku , lai sekmētu nodarbinātības palielināšanu un ekonomisko izaugsmi .Valdība var palielināt savus izdevumus un to segšana izmantot papīrnaudas emisiju. Tās dēļ pieaug naudas daudzums apgrozībā, un veidojas inflācija.…
