Secinājumi
Latvijas un Apvienotās Karalistes makroekonomiskās situācijas ir atšķirīgas, tomēr ir redzamas arī kopīgas iezīmes un tendences, Kā viens no iemesliem tam ir laika posmā no 2005.-2015. gadam esot Eiropas Savienības darlībvalstīm. Eiropas Savienības regulas attiecas uz visām tās dalībvalstīm, tādēļ vairums ekonomisko un politisku lēmumu tiek pieņemti balstoties uz ES pieņemtajām regulām. Pirmā būtiskā atšķirība starp šīm abām valstīm ir iedzīvotāju skaits. Tieši populācijas krasā atšķirība rada lielu starpību starp dažādiem rādītājiem. Tomēr, neatkarīgi no populācijas apjoma atšķirībām, globālā ekonomiskā krīze no 2007.-2010. gadam spēja ietekmēt šo valstu ekonomikas. Atšķirība gan rodas tajā, ka Apvienotās Karalistes ekonomika ir daudz stabilāka, tādēļ šīs krīzes radītās sekas neatstāja tik lielu iespaidu uz nākamajiem gadiem, Latvijas Republikai gan šī ekonomiskā krīze radīja milzīgus finanšu un arī darbaspēka zaudējumus. Tikai pēdējos pāris gados ir manāmi uzlabojumi valsts ekonomikā, tā sāk atkopties no krīzes radītajām sekām.
Prognozes par abu valstu turpmākajiem gadiem arī atšķiras. Latvijas valstij 2018. gads tiek prognozēts kā attīstības gads, pēc kura diemžēl seko lejupslīde. Apvienotajā Karalistē prognozes nav tik pozitīvas. Izstāšanās no Eiropas Savienības jeb Brexit Apvienotajai Karalistei sākumā radīs ekonomiskas problēmas, tomēr valsts cer, ka šis lēmums būs veiksmīgs ilgtermiņā. Apvienotā Karaliste ir liela valsts, tādēļ neuzskata, ka tai būtu nepieciešams būt ES dalībvalstij, lai attīstītos. Šis lēmums ir ticis daudz apspriests, viedokļi par to ir divējādi, tomēr lēmums ir pieņemts un Apvienotā Karaliste cer uz ilgtermiņa ieguvumu turpmākajā attīstībā.
…
