Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
5,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:504168
 
Author:
Evaluation:
Published: 02.06.2016.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 21 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  IEVADS    4
1.  MAKRONOMIKAS TEORĒTISKIE UN PRAKTISKIE RĀDĪTĀJI    6
1.1.  Iekšzemes kopprodukts (IKP)    6
1.2.  Inflācija    9
1.3.  Bezdarbs    10
1.4.  Valsts kopbudžets un valsts parāds    11
1.5.  Ārējās tirdzniecības attīstība    12
2.  MAKROEKONOMISKĀS SITUĀCIJAS ANALĪZE LATVIJĀ    13
2.1.  Iekšzemes kopprodukts (IKP)    14
2.2.  Inflācija    17
2.3.  Bezdarba līmenis    18
2.5.  Ārejās tirdzniecības attīstība    20
2.6.  Valsts budžeta deficīts un valsts parāds    23
3.  MAKROEKONOMISKĀS SITUĀCIJAS ANALĪZE POLIJĀ    27
3.1.  Iekšzemes kopprodukts (IKP)    28
3.2.  Inflācijas tendences    29
3.3.  Bezdarba līmenis    30
3.4.  Ārējas tirdzniecības attīstība    31
3.5.  Valsts budžeta deficīts un valsts parāds    33
  SECINĀJUMI    35
  PRIEKŠLIKUMI    38
  IZMANTOTĀS LITERATŪRAS UN AVOTU SARAKSTS    40
Extract

SECINĀJUMI
Latvija un Polija ir Austrumeiropas valstis Baltijas jūras reģionā. Valstīm ir līdzīgi klimatiskie apstākļi, vēsturiski bija saistīti tautu likteņi 19. un 20. gadsimtā. 2004.gadā Latvija un Polija iestajās Eiropas Savienībā. Bet Polijai ir ilgstošāka neatkarības vēsture, vairāk pieredzes valsts pārvaldīšanā, lielāka platība un iedzīvotaju skaits, nekā Latvijā.
Polija ir veiksmīgi attīstījusies pēc pārējas no plānveida uz tirgus ekonomiku 1980.gadu beigās, bet Latvijai bija jāmeklē jaunie ražošanas un tirdzniecības sakari, pārkārtotpolitisko, ekonomisko un sociālo sistemu, t.i. „sākt no sākuma”. Bez tam Polija ir praktiski mononacionālā valsts, bet Latvija – daudznacionālā, ar lielu iebraucēju skaitu, un sakarā ar to – sabiedrības sašķeļtība.
Pēc iestāšanās ES 2004.gadā katrai valstij rodās jaunās problēmas, kā arī sasniegumi un neveiksmes.
Rezumējot ir jāsecina:
1. Neskatoties uz sarežģījumiem globālajā, jo īpaši eirozonas, ekonomikā, Latvija turpināja sekmīgi atgūties:
tautsaimniecībā saglabājās mērens darba samaksas pieaugums,
sekmīgi turpināja rukt bezdarbs,
savukārt zemā inflācija veicināja pirktspējas uzlabošanos.,
pozitīvās tendences veicināja iekšzemes patēriņa aktivizēšanos.
2. Polija bija pazīstama ar lētajām nekvalitatīvajām precēm (daudzkārt slaveno firmas preču viltojumiem), ko tirgoja visā Austrumeiropā; taču arī tas ir noiets etaps, un tagad poļu ražojumi kļūst arvien labāki.
3. Kopš 2008.g. visu Eiropas Savienības valstu IKP nedaudz kritās, bet Polijas IKP pieauga par 25%, Latvijas – tikai 13% vidēji.
4. Kopš 2009.gada apstrādes rūpniecības saražotās produkcijas apjomi Polijā ir pieauguši par 20,1%, kamēr Latvijā - par 49%,kas ir saistīts ar investīcijām Latvijas tautsimniecībā. Kopš 2009.gada apstrādes rūpniecības saražotās produkcijas apjomi Polijā ir pieauguši par 20,1%, kamēr Latvijā - par 49%.
5. Patēriņa preču inflācija ir ļoti augsta īpaši Baltijas reģionā; Latvija ir absolūta līdere šajā jomā. Polija vēl neievesa euro, un poļu zlots kaut zaudēja vērtību, ļauj apturēt inflācijas tempu. kad eirozonas nākotnes aprises ir mazliet skaidrākas, Polija apsver pievienošanos eirozonā jau 2016.gadā.

Author's comment
Editor's remarks
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register