Maksa Vēbera mācība par ideāltipiem

Makss Vēbers uzskatāms par tiešo modernās socioloģijas pamatlicēju. Daudzu teorētiskie modeļi, ar kuriem tagad operē Eiropas un Amerikas sociologi, ir izprotami, tikai zinot M.Vēbera idejas, kas ir to pamatā.
M. Vēbers strādājis Freiburgas, Heidelbergas un Minhenes universitātē. Zinātnisko darbību uzsācis, pētīdams sabiedrības ekonomisko vēsturi, kā arī ekonomikas iedarbību ar citām dzīves sfērām (politiku, reliģiju utt.) un, visbeidzot, radīdams sociālās rīcības teoriju. Gadsimtu mijā viņa intereses no vēstures, politiskās ekonomijas un tiesību zinātnes pilnīgi pārvirzījās uz teorētisko socioloģiju. 1905. gadā M. Vēbers publicēja vienu no saviem ietekmīgākajiem darbiem „Protestantiskā ētika un kapitālisma gars”, kurā viņš kapitālismu traktē kā racionālu ekonomiskās darbības tipu, kas izaudzis no protestantiskās ētikas racionālā gara. XX gadsimta sākumā M. Vēbera pētījumu tematika pamazām sašaurinājās līdz divām tendencēm – vispārējai rūpniecības racionalizācijai un pilnīgai saimnieciskās dzīves birokratizācijai. Pirms pirmā pasaules kara viņš īpaši pievērsās politikas socioloģijai. M. Vēbera galvenais darbs „Ekonomika un sabiedrība”, kas palicis nepabeigts, iznāca pēc viņa nāves – 1921. gadā.
M. Vēbera pētījumu loks ir ārkārtīgi plašs un aptver arī tādas jomas kā sociālo zinātņu loģika un metodoloģija, kristietības vēsture un reliģijas psiholoģija.…