Edgars Tons lielāko sava mūža daļu strādāja par operas diriģentu. Par mākslu viņš ir teicis, ka “mākslas mēraukla attīstās līdz ar pašu mākslu, bet pareizi to lietot iespējams tad, kad esi spodrinājis un pārbaudījis savu spriestspēju ar visaugstākajiem mākslas paraugiem. Tas ir izšķiroši, jo arī viduvējība var kļūt par vērtējuma etalonu, ja ilgi esi ar to vaigu vaigā. Tādēļ tik svarīgi redzēt visa jaunā būtību, to neikdienišķo, kas rada neatvairāmo mākslas valdzinājuma spēku”. [ 10 ]
Māksliniece (gleznotāja) Solveiga Vasiļjeva saka, ka “tas, ko es uzzīmēju, nav arī tas, ko es redzu”. Viņa uzskata, ka “māksla visa ir meli. Jo mēs attēlojam priekšstatus, par kuriem iepriekš esam vienojušies, bet īsteno lietu būtību jau mēs nezinām. Šajā gadījumā meli turpinās. Veids, kā saglabāt savu autonomiju - bija māksla”…