kino
( Ir tehniskais mākslas veids.)
Džoela Šūmahera filma Operas spoks
drāma, mūzikls
ASV, Lielbritānija, 2004
Režisors: Džoels Šūmahers (Joel Schumacher)
Lomās: Džerārs Batlers, Miranda Ričardsone, Emija Rosuma, Patriks Vilsons
Filmas izrādes laiks: 2 stundas 21minūte
Pamatā ir Endrjū Loida Vēbera klasiskais mūzikls «Operas spoks». Šī ir vērienīgākā ekranizācija par gandrīz gadsimtu seno stāstu «skaistule un briesmonis».
Var jau būt vairs neskaitās «smalkais stils» jūsmot par Vēbera mūzikliem, taču nenoliedzams ir fakts, ka tas ir viens no visu laiku iemīļotākajiem un populārākajiem darbiem visās pasaules malās.
«Operas spoks» izrādīts vairāk nekā 100 valstīs, tā kopējie ieņēmumi sasniedz vairāk nekā 3,2 miljardus ASV dolāru, tādējādi pārsniedzot visu laiku ienesīgāko filmu «Titāniks». Šeit iet par pašu mūziklu, nevis konkrēto Džoela Šūmahera mūzikla ekranizāciju. Un mūzikla ekranizācija bija neizbēgama, jo filmdariem patīk stāsti par neiespējamu mīlestību, it īpaši, ja tos apvij pusmistiski nostāsti, kas saistīti ar dažiem patiesiem notikumiem.
Patiesībā jau tas nebūt nebija Vēbers, kurš sacerēja šo skumjo stāstu, bet gan kāds jauns franču žurnālists Gastons Lerū, kuru 1910. gadā iedvesmojusi vizīte Parīzes operas nama pagrabos, kur plešas drūmu koridoru labirinti un ezers. Lerū tik ļoti pārņēmis operas spoka tēls, ka viņš ar to pamanījies sasaistīt kādu patiesu, traģisku notikumu šajā ēkā, proti, 1896. gadā no operas grieztiem nokrita milzīgā lustra, kurai ir būtiska loma arī Vēbera mūziklā.
Pirmā Lerū darba ekranizācija parādījās 1916. gadā, tā bija vācu filma, kas vēlāk mistiski pazuda. Desmit gadus vēlāk arī Holivuda saprata, ka šis stāsts ir pateicīga «ēsma» skatītājiem. Tapa filma ar Lonu Čeiniju galvenajā lomā. Tālāk ekranizācijas sekoja viena otrai. Pēdējā laikā stāsta ekrāna versijas kļuvušas stipri asiņainas. «Operas spoka» stāstu uz ekrāna pamanījušies pārcelt pat ķīnieši, kur vienā no versijām Operas spoks ir cilvēks, kurš ieslodzīts un, spīdzinot izkropļots, jo aizstāv komunisma idejas….
…
