Mākslas terapija

„Amerikas Mākslas terapijas asociācija ( American Art Therapy Asso-ciation) mākslas terapiju definē kā veselības aprūpes nozari, kas savā darbā izmanto mākslu, radošu māksliniecisko procesu un klienta/ pacienta refleksiju radīto darbu, kurā atspoguļojas indivīda attīstība, spējas, individualitāte, intereses un konflikti. Mākslas terapijas pamatā ir attiecības starp klientu/ pacientu, mākslas terapeitu un mākslas (radošo) darbu” [žurnāls „Psiholoģija mums”, Nr. 34 (3/2007) ].
Karls Gustavs Jungs mākslas terapiju definēja kā aktīvās iztēles metodi, ar kuras palīdzību cilvēks var kontaktēties ar savas dvēseles novārtā atstātajām daļām.
Mākslas terapija ir process, kurā izmanto mākslas līdzekļus, radošo procesu un klienta/ pacienta reakciju uz radīto darbu kā individuālās izaugsmes, prasmju, interešu, sāpju, problēmu, stresa un konfliktu attēlojumu, un šajā terapijā apvienota pedagoģija, psiholoģija, psihiatrija, medicīna un terapija.
Laika gaitā ir attīstījušies divi galvenie mākslas terapijas veidi: māksla kā terapija, kad klientam/ pacientam jābūt vismaz pamatiemaņām mākslā, un mākslas psihoterapija, kad klientam/ pacientam var nebūt nekādu iemaņu mākslā, bet viņa emocijas tiek atšifrētas un izskaidrotas ar zīmējumā redzamo formu palīdzību.…