Novelē „Purva bridējs” Rūdolfs Blaumanis novelei devis alegorisku virsrakstu. Rakstot eseju vēlos pielietot tēlainās izteiksmes līdzekli – metaforu, raksturojot noveles nosaukumu un novelē attēloto sižetu: muižas dzīve ir purvs, kurā iestieg cilvēki. Muižas nomācošā atmosfēra, trulums, pielīšana novelē atklāta plaši. Taču ir vēl cits purvs - tas ir kaislību, vieglprātības, vieglas aizraušanās, dzeršanas purvs, kurā grimst un no kura pūlas izrauties Edgars. Kaislības Edgarā cīnās ar tīro, dziļo mīlestību pret Kristīni. Edgars ir tas, kas brien šo purvu. Viņš ir brašs, drosmīgs, taisnīgs jauneklis, kas, tukšā un izvirtušā vidē dzīvodams, nodevies uzdzīvei. Edgars iemīl Kristīni, un viņas ietekmē vēlas sākt jaunu dzīvi, bet nespēj vairs no vieglprātīgajiem ieradumiem atsvabināties; pa daļai jau tie kļuvuši par viņa dabu, pa daļai te vainojamas muižas dienderu intrigas.