Latgales puse skaļi nelepojas ar saviem māksliniekiem, viņa turas pie tiem, un mākslinieki- turas cieši pie novada. Tāds lepns un spītīgs ir koktēlnieks Antons Rancāns un viņa meita Gundega Rancāne. Lauku putekļainais ceļš, norāde uz amatu vidusskolu un kokā grebtā figūra, kas ir Antona roku darbs, ikvienam jau ir atpazīstams un zināms ar nosaukumu Makašāni. Šī vieta saistās ar Rancānu vārdu. Makašāni ir 10 km no Rēzeknes, dzīve laukos ir pilna raižu, bet pat pilsētas mākslinieki nedzīvo cepures kuldami. Laukos katrs solis ir jāapdomā un jādzīvo, katru gadu uz priekšu domājot. Vienas dienas saimnieks te izputēs uz līdzenas vietas. 1959.gadā iestājies Rēzeknes Lietišķās mākslas vidusskolā, kur apguvis pirmās iemaņas tēlotājā un lietišķajā mākslā.Bet 1967.gadā iestājies Latvijas Mākslas akadēmijā interjera nodaļā, šajā laikā apguvis arī kokgriešanas iemaņas, lai, beidzot mācības, varētu ne tikai projektēt interjerus, bet arī daļu realizēt kokā. Paralēli studijām Mākslas akadēmijā strādājis par zīmēšanas un kompozīcijas pasniedzēju Rēzeknes Lietišķās mākslas vidusskolā un ar pārtraukumiem nostrādājis gandrīz divus gadu desmitus.
Koktēlniekam, interjeristam un pedagogam Antonam Rancānam, amatu vidusskolas direktorei Lūcijai un abu meitai, māksliniecei, Gundegai Makašāni veido dzīves un darba pamatgultni. Mākslinieks ir ieraudzījis šo pasauli tā saucamajos Ulmaņa laikos 1938. gada 15. janvārī toreizējā Ludzas apriņķa Nautrēnu pagasta Sila mājās, kur par spīti visai Krievzemes klātbūtnei tautas noskaņojums bija izteikti nacionāls. Antons ir caur un caur latgalietis. Lauku dzīvesveida aizstāvis. Cilvēks, kuram pateicoties Latgalē atdzimst koktēlniecības tradīcijas.…
