Malaizija, lai arī salīdzinoši maza sala ir pazīstama un arī ievērojama savā ziņā ar floristikas apgabalu jeb tā saucamo Malēzijas apgabalu. Tas ietilpst Paletropiskajā floras valstī, kas sevī ietver arī Kokosa, Ziemassvētku, Nikobaru salas, Malakas pussalas dienvidu daļu, Malajas arhipelāgu, Jaungvinejas, Aru, Zālamana salas, Luiziādu arhipelāgu un daudzas sīkas saliņas.
Florā ir vismaz 25 tūkstoši senu un primitīvu ziedu, kas arī to padara par tik ļoti īpašu citu valstu acīs. Šeit mijas mitrie tropiskie meži, vasarzaļie meži un daudzi citi augi.
Krasta līnija stiepjas 4,8 tūkstošu kilometru garumā. Tā ir maz izrobota. Pārsvarā krasti ir zemi un pārpurvoti. Kalimantāns salas ZA piekrastē sastopami koraļļu rifi. Lielākā sala šajā valstī ir Pinanga. Ja dodamies tālāk, tad redzam, ka Malakas pussalas centrālajā daļā ir sapostas kalnu grēdas. Šī valsts ir ļoti mežonīga dabas ziņā. To atzīst arī viens no robinsoniem- Mārtiņš Šveiduks “Iebraucām pēdējā civilizācijas ciemā, aiz kura sākās neapdzīvoti džungļi, jūra, klinšainas salas un mežonīga daba ar nezināmām radībām.”
Atgriežoties pie klanu grēdām valsts centrālajā daļā gribu minēt, ka augstākā virsotne ir Tahana kalns, kas stiepjas 2190 metru augstumā. Turpinot ceļu tālāk uz dienvidiem sastapsim zemu, paugurainu līdzenumu. Turklāt Kalimnatānas salā būs cilu augstiene, kurā augstākais masīvs ir Kinabalu ir 4100 metrus augsts. Valsts piekrastēs ir sastopami tikai līdzenumi un pauguraini plato. Šeit valda ekvoturiālais jūras klimats. Malakas pussalas ziemeļos subekvotoriālais un musonu klimats. Vidējā gaisa temperatūra ir 25- 28 0C. Nokrišņi gadā apmēram 2000- 3500 mm. Kalnos līdz pat 4000 mm.
Malaizijā ir jūtams blīvs upju tīkls. Lielākās upes ir Kalimantāna, Radžanga, Barama; Malakas pss. Pahanga un Peraka. Tālāk turpinot ceļojumu pa šo mežonīgo valsti redzam podzolētas augsnes. Līdzenumos un kalnu nogāzēs mūžzaļos un mitros tropiskos mežus, kas aizņem apmēram ¾ no salas teritorijas, kas turklāt ir 332, 8 tūkstoši kilometru, no kuras 131, R-Malaizija un 201 A-Malaizija. Ceļamies augstāk un sastopam uz kalnu virsotnēm, kur redzam arī platlapju un skujkoku mežus, kā arī krūmājus un alpīnās pļavas. Tālāk ielūkosimies valsts ekonomikā.…
