Žurnālista darba laiks nav limitēts, jo pasaulē katru brīdi notiek kas jauns, par ko žurnālistam ir jāinformē savi lasītāji. No rīta iznākošo laikrakstu žurnālisti strādā no pusdienlaika līdz vēlai naktij, vakara avīžu žurnālisti līdz pat rītausmai. Bieži žurnālistiem ir jāuztur augsts darba temps, jo laikraksti un jaunumu pārraides vēlas svaigus, bet pamatotus jaunumus, un veiksmīgi ir tie jaunumu kanāli, kas spēj informēt cilvēkus par notiekošo visoperatīvāk un precīzāk. Tāpēc žurnālista darbs ir garīgi saspriegts un žurnālistam ir jāprot sevi pasargāt no ‘’sadegšanas’’. Žurnālistam ir pašam jāatrod sev darbs, jo parasti avīzes redaktors dod tikai vispārēju virzienu. Galējais pieejas veids, informācijas atrašana, vienošanās par intervijām un komentāru iegūšana ir paša žurnālista uzdevums. Lai atrastu interesantu informāciju, žurnālistam ir jāizmanto visdažādākie līdzekļi un ceļi, tieši tas dara žurnālista darbu sarežģītu, bet vienlaikus arī aizraujošu. Apmēram puse no žurnālista darba laika paiet materiālu un informācijas meklēšanai un otra puse rakstu un jaunumu rakstīšanai.
Vajadzīgās zināšanas, prasmes un rakstura īpašības
Žurnālista amatā ir vēlama augstākā izglītība žurnālistikā, bet praksē veiksmīgi strādā arī daudzu citu profesiju pārstāvji. Labam žurnālistam ir jābūt ar labu spēju izteikties un labu valodas izjūtu. Rakstnieka talants un ‘’viegla spalva’’ paaugstina žurnālista produktivitāti un padara viņa rakstus viegli lasāmus. Žurnālistam ir jāpamana detaļas un sīkumi, jāprot pielietot savu intuīciju. Kādā noteiktā jomā specializējušam žurnālistam, protams, ir vajadzīgas pamatīgākas zināšanas tieši šajā jomā, bet kopumā žurnālistam nāk par labu plašs redzesloks un zināšanas dažādās dzīves jomās. …
