Vārds manga(skatīt 2.pielikumu 1.attēlu) japāņu valodā nozīmē komikss (dažreiz saukts arī par komikku). Tomēr šī vārda literārais tulkojums ir „kaprīzās bildes”. Pirmo reizi vārds „manga” parādījās sabiedrībā 18. gadsimta beigās ar mākslinieka Santo Kuodena (Santo Kyoden) bilžu grāmatas „Shiji no yukikai”(skatīt 2.pielikumu 2.attēlu) iznākšanu 1798. gadā. Tikai 19. gadsimta sākumā mākslinieks Rakutens Kitazavs (Rakuten Kitazawa) pirmo reizi lietoja vārdu „manga” mūsdienu izpratnē. Japānā manga apzīmē jebkuru komiksa veidu, neatkarīgi no tā izcelsmes un stila. Savukārt rietumos par mangām, pirmkārt, sauc komiksus, kas nākuši tieši no Japānas. Tomēr pēdējā laikā komiksu izdevniecības aizvien biežāk izmanto šo terminu arī citu valstu komiksu apzīmēšanai.
Mangu kultūra piesaista dažāda vecuma un rakstura cilvēkus visā pasaulē. Tā ir ļoti daudzveidīga. Populārākie temati ir sports, vēsturiskā drāma, komēdija, zinātniskā fantastika un mistērija. Japānā mangu grafiskie zīmējumi rotā pilnīgi visu – pavārgrāmatas, lietošanas pamācības, uzrakstus uz metro un pat brīdinājumus būvlaukumos(skatīt 2.pielikumu 3.attēlu).
Kopš 1950, manga strauji kļuvusi par vienu no lielākajām Japānas izdevējdarbības nozares daļām. 2006. gadā komiksu izdošana ienesa 481 biljonu jenu Japānas tirgū (aptuveni $ 4,4 biljoni ASV dolāru). Sakarā ar to, ka mangas kults kļūst populārs visā pasaulē, 2006. gadā ASV mangas tirgus apgrozījums bija $ 175-200 miljoni dolāri.
Mangas parasti tiek iespiestas melnā un baltā krāsā, bet ir sastopamas arī daudzkrāsaini iespiestas mangas. Šie komiksi parasti izskatās kā telefongrāmatas lieluma žurnāli ar 20 – 40 lappušu lielu apjomu. Tie ir sagrupēti vairākās nodaļās, kurās atspoguļoti vairāki notikumi, kuri pieder vienam konkrētam stāstam. Ja šis stāsts, epizode ir bijusi veiksmīga, visi izdevumi tiek apkopoti vienā sējumā. Nodaļas, kas iznākušas Japānā ir japāņu valodā un tad tās sauc par RAW. Tulkotās un pārveidotās nodaļas sauc par scanlation.
Tradicionāli mangas tiek veidotas lasīšanas virzienā no augšas uz apakšu, un no labās uz kreiso pusi atsaucoties uz tradicionālo japāņu lasīšanas modeli (skatīt 2.pielikumu 4.attēlu). Daudzi izdevēji tulkojot komiksus saglabā šo formātu, tomēr, lai manga būtu saprotama arī citas kultūras pārstāvjiem, ir izdevēji, kas maina lasīšanas virzienu otrādi – no kreisās uz labo pusi. Šī lasīšanas virziena maiņa izpelnījusies lielu kritiku. Valda uzskats, ka tādā veidā tiek mainīta autora izteiktā doma.…
