Ievads
Cilvēku komunikācija lielākoties sastāv tieši no neverbāliem kodiem – gan apzinātām, gan neapzinātām darbībām, kurās ietilpst gan sejas izteiksme, gan acu skatiens, gan roku kustības un ķermeņa poza. Neverbālā komunikācija ir tas, kas parāda cilvēka attieksmi, patiesumu un reizēm arī raksturu. Pirms bērns iemācās runāt, viņš apgūst dažādus žestus, sejas izteiksmes.
Neverbālā komunikācija bieži ir pakļauta neapzinātam psihes līmenim, bet ir cilvēki, kuri prot simulēt dažādu veidu ķermeņa valodu - šie cilvēki arī viegli prot noteikt, vai sarunu biedrs melo. Reizēm to nosaka intuīcija vai tēlotprasme, un reizēm tas ir gadu ilgs darbs, lai panāktu sev labumu.
Cilvēki, kuri prot manipulēt ar neverbālajiem kodiem, parasti ir ietekmīgi, tie mēdz būt psihologi, politiķi, žurnālisti utt. Šo cilvēku darbā reizēm ir nepieciešams pārliecināt citus par to, kas pašiem nemaz nešķiet patiesība. Meli ir cilvēka aizsardzības līdzeklis, ar ko viņš cenšas noslēpt savu īsto viedokli.
Mēs savā referātā nolēmām izpētīt to, kā cilvēki mēdz interpersonālajā komunikācijā izmantot neverbālos kodus savā labā un arī kā tas izdodas tiem, kuriem šajā jomā nav bijis īpaši lielas pieredzes.
1. Galvenie instrumenti, ar kuriem vieglāk manipulēt.
Pētījumi rāda, ka cilvēki pārsvarā pievērš uzmanību spilgtām uzvedības izpausmēm, piemēram, smaidīšanai, žestikulēšanai, runīgumam, un ignorē mazāk izteiktas uzvedības izpausmes, kuras varbūt daudz informatīvākas[5; 35]. Tieši tāpat no otras puses cilvēkam ir vieglāk piedomāt pie neverbālo kodu spilgtākām izpausmēm, ko, līdz ar to, ir vieglāk apzināti kontrolēt, tāpēc, mūsuprāt, galvenie instrumenti manipulācijas veikšanai ir cilvēka sejas mīmika, acu skatiens, veiktās žestikulācijas ar rokām, kā arī indivīda ķermeņa poza sarunas laikā.
…
