Šo tematu neizvēlējos nejaušības dēļ. Tas mani ieinteresēja tādēļ, ka pēdējā laikā, paplašinot savu paziņu loku, bieži tiek jautāts raksturot sevi. It kā vienkārši, jo neviens cits nepazīst mani tik labi kā es pati. Tomēr, kad jāsniedz informācija par sevi kā indivīdu, grūti ir noformulēt galvenās iezīmes, kas man piemīt. Nav jau tā, ka aprobežojos ar dažiem īpašības vārdiem, tomēr maniem draugiem tas sanāk labāk, jo no malas raugoties var likties pavisam citādi.
Darba uzdevums, ko esmu pati sev izvirzījusi, ir iedziļināties sevī pašanalīzes ceļā. Uzskatu, ka viens no svarīgākajiem cilvēka dzīves uzdevumiem ir iemācīties izprast pašam sevi, nebaidīties ieskatīties savās slēptākajās dzīlēs. Tādēļ arī šī darba uzdevums ir saistīts ar sevis izzināšanu. Tā mērķis ir, balstoties uz rakstura teorijām, noskaidrot, kura no tām ir tuvāka manai personībai.
Rakstura jēdziens.
Raksturs ir darbības pēdu struktūra, īpašību un īpatnību kopīga saistība, kas noteic individuāli savdabīgu darbības pieeju (stilu), kurš ir raksturīgs tieši šim cilvēkam attiecīgos apstākļos. Raksturs, no vienas puses, ir saistīts ar temperamentu un citām bioloģiski noteiktām cilvēka īpatnībām un, no otras puses, ar personības struktūru. Tas nozīmē, ka raksturs atspoguļo gan darbības procesu un rezultātu, gan arī iedzimto dotību pārmaiņas sakarā ar cilvēka mijiedarbību ar apkārtējo vidi. Cilvēka raksturs veido identitātes kodolu. Ir iespējams runāt par rakstura stingrību vai rakstura vājumu, ņemot vērā vienu no galvenajām rakstura pamatdaļām – gribasspēku.…
