Manu vienaudžu valoda

Neviena mūsdienīga cilvēka ikdiena nav iedomājama bez sazināšanās. Bez valodas nav domājama cilvēku sabiedrība. Ar valodu cilvēki sazinās, izsaka domas, jūtas, pārdzīvojumus, pamudina cits citu uz noteiktu rīcību. Valoda dod iespēju saglabāt kultūras mantojumu un to, kas saglabāts, apgūt un izmantot pēc gadu tūkstošiem. Latviešu valodas piesārņojums sastopams gandrīz ikvienā latviski runājoša cilvēka leksikā, bet visvairāk kritikas tiek veltīts tieši Latvijā dzīvojošajiem jauniešiem, jo viņi valodas piesārņošanai pakļaujas visvieglāk un iespējams pat jūt nepieciešamību pēc tās, lai iekļautos savu vienaudžu vidū. Mūsdienās ir ļoti daudz iespēju, kas nodrošina cilvēku sazināšanos ne tikai klātienē, bet esot citam no cita simtiem kilometru attālumā. To nodrošina mobilie telefoni, fakss, internets un citas jaunās tehnoloģijas.
Spriežot pēc personiskās pieredzes, internets ir tā vieta, kur jauniešu leksika izpaužas visvairāk un visbiežāk, jo sarunājoties savā starpā – žargonismi un vulgārismi pusaudžu vidū (10. – 12.klase) tomēr tiek nedaudz „savaldīti” un tos nelieto tik bieži, kā tas notiek mazajās klasītēs, kur mazie bērni vēl neapzinās, ko šie vārdi īsti nozīmē un domā, ka, izrunājot šadus vārdus, viņi kļūs stilīgāki.
Darba gaitā tika izvirzīts mērķis:
Izpētīt, kāda ir valoda vienaudžu vidū.

Uzdevumi:
Vākt un apkopot materiālus par valodu jauniešu vidū;
iegūt pēc iespējas vairāk materiālus par valodas veidiem;
veikt aptauju pusaudžu vidū, noskaidrot viņu viedokli – ko viņi domā par savu valodu, vai viņi to izmanto utt.…