Latviešu gadskārtu ierašas iekļaujas gada dabiskajā ritējumā, vissenākajā kalendārā, kas ir Saules un Mēness gaitas ietekmēts. Latviešiem pazīstami četri svētki, kas saistīti ar Saules stāvokli debess lokā jeb saulgriežiem. Katrs ceturksnis ir sadalīts uz pusēm, sakrīt ar zīmīgām pārmaiņām dabā. Gada laikā izceļas vairāki notikumi, ko latvieši atzīmē kā gadskārtu svinības. Tie ir Meteņi, Lieldienas, Ūsiņi, Jāņi, Māras, Miķeļi, Mārtiņi un Ziemassvētki. Šo svētku tradīcijas saistās ar Saules spēka stiprināšanu, auglības vairošanu, aizsargāšanos pret dažādiem ļauniem gariem.
Māra ir viens no komplicētākajiem tēliem latviešu mitoloģiskajā sistēmā. Māras dienas gadā ir bijušas vismaz četras. Tās svinētas 25.martā, 2.jūlijā, 7.augustā un 8.septembrī. Šīs svinamās dienas ir ienākušas no kristiešu svētkiem par godu jaunavai Marijai. Par šīm dienām ir ļoti maz tautasdziesmu, taču daudz ticējumu, galvenokārt par laika novērošanu un citām ar saimniecisko labklājību saistītām lietām.
Taču dainās nav atrodamas ziņas par citām „Māras dienām”, kas ikdienas dzīvē iegājušas tautas mutē un kalendārā atbilst dažādām katoļu svinamām dienām, kurās godināta svētā Marija. Dainas apraksta tikai vienu Māras dienu, arī skaidri norādot tās vietu gadskārtā: vasarai beidzoties, ražas vākšanas laikā, rudens sākumā, kad dabā sākas pirmās vēsuma jausmas. Šī Māras diena ir 7.augustā, pēc mūsu laika skaitīšanas.
Dienas nosaukuma un datējuma sakritība latviešu senajā laika skaitīšanas sistēmā ir pastāvīga, nemainīga.…