Māras Zālītes lugu varoņi - mitoloģiskās būtnes

Māra Zālīte dzimusi 1952. gadā Krasnojarskā, - dzejniece, dramaturģe. Dzimusi politiski represēto ģimenē. 1956. gadā atgriezās Latvijā un bērnību pavadīja Slamjos Kalna Ķīvuļos. 1970. gadā beigusi Murjāņu sporta internātskolu. Strādājusi par tehnisko sekretāri, vadījusi Rīgas jauno literāro studiju. Māras Zālītes pirmā nozīmīgā publikācija notika 1972. gadā, tas bija dzejolis „Balādīte” žurnālā „Karogs”. Savos darbos Māra Zālīte vairāk tiecas runāt par visu apkārtējo pasauli. Visu laiku runā par zvaigznēm, par svētumu. Viņa saka, ka rīt varbūt kaut kas notiks, būs jauna diena, būs silta gaisma, dzims jauna pasaule. Viņa iet tikai uz priekšu un grib labāk iepazīties ar pasauli. Tomēr M. Zālītei ir mirkļi, kad „vārdam nav vietas”. Viņai patīk klusums, un grib to atrast. Klusums – tā ir lielākā vērtība viņas dzīvē. M. Zālīte ir tāds cilvēks, kurš prot mīlēt un just, nekā vārds to spēj teikt. Viņai nekad nav garlaicīgi, jo viņa nav viena, apkārtējie viņu mīl un ciena kā sievieti. 2. Lugas „Pilna Māras istabiņa” un „Tiesa” analīze Sava darba pirmajā daļā es pētīju Māras Zālītes biogrāfiju un daiļradi. Mans darba mērķis bija vairāk iepazīties ar Māras Zālītes lugām. Viņa tajās izmantoja dažus mitoloģiskos tēlus, kuri kļuva par manu izpētes objektu. Par pamatu izvēlējos divas lugas: „Pilna Māras istabiņa” un „Tiesa.” Analīzes rezultātā izdevās noskaidrot, kādas sabiedrības problēmas tiek risinātas šajās lugās, vai ir kāda saistība lugām ar mūsdienu dzīvi un vai ir kas mainījies kopš tiem laikiem. Abas lugas tika izanalizētas un tika izdarīti secinajumi. Darbs satur 27 lapas, 4 diagrammas, 5 pielikumus. Praktiskajā daļā tika veikat anketēšana. Darba rezultāti apkopoti, izanalizēti un atteloti 4 diagrammās.