Vēl nesenos gados svinīgi Lielajos kapos tika atklāts piemiņas akmens Marģeram Skujeniekam. Bet domāju tikai retais zina, kas bijis šis izcilais vīrs, kāda nozīmīga lomu viņš spēlējis Latvijas politikā.
M. Skujenieks dzimis Rigā 1886. gada 22. Jūnijā. Šis vīrs nemēdza teikt aizkustinošas runas, toties labprāt pievērsās lietišķam likumdošanas darbam parlamenta komisijās.
Skujenieku, šķiet, trāpīgi raksturojis viņa partijas – “Progresīvās apvienības” – centrālās valdes loceklis un tuvs paziņa Hermanis Kreicers: “Satiksmē ar citiem lietišķs, atturīgs, neuzbāzīgs un pats arī lēti neaklājas. Bez bravūrības un skaļuma. Nemīl reprezentēties un, būdams augstos amatos, to dara tik, cik prasa oficiālā etiķete. Labi paziņas viņam ir visās aprindās un partijās, arī starp tēvaiņiem. Ciena jokus un atjautas, bet ne jēlības. Intīmu draugu, kam pilnīgi atveras, nav daudz.
Latvieša tautiskās inteliģences aprindās labi pazina Marģera Skujenieka vecākus. Tēvu – diplomētu juristu un dzejnieku Vensu Edvartu un māti – teātra kritiķi Luizi Skujenieci, paša Ādolfa Alunāna māsu. Viena no trim Marģera māsām – Biruta Skujeniece – kļuva par slavenu dzejnieci un aktrisi. Šķita, ka Marģeram nebūs spoža karjera. Rīgas reālskolā viņš nebija uzcītīgs mācībās un tāpēc atbilstoši tālaika skolu kārtībai tika sēdināts pēdējā solā. Viņu toties interesēja aizliegtā brīvdomātāju literatūra.
1818. gadā M. Skujenieks stāvēja kūmās pie 18. Novembra Latvijas dzimšanas. Viņš kopā ar citiem politiķiem izveidoja vācu okupētajā Rīgā Demokrātisko bloku, kas enerģiski cīnijās, lai nodibinātu suverēnu valsti. Zīmīgi, ka, atzīdami pretestību, ko iebrucējiem bija parādījuši pazīstami latviešu politiskie darbinieki, lielinieki īpaši izcēla Dr.M. Valtera, A. Deglava, M. Skujenieka un E. Trauberga nostāju.
17. novembrī M. Skujenieks jau vadīja Latvijas priekšparlamenta - Tautas padomes sēdi, kurā viņu ievēlēja par šīs padomes priekšsēdētāja biedru, bet nākošajā dienā viņš, protams, bija Nacionālajā operā.
Politiķis nav iedomājams bez publicistikas presē. 1919. Gadā īpaši aktuāls kļuva jautājums par visas tautas vēlēta parlamenta izveidošanu. Laikraksts “ Sociāldemokrāts” šai problēmai veltīja 25. Augusta numurā ievietoto labi izsvērto M. Skujenieka rakstu “Latvijas Satversmes Sapulce”, kurā gluži pamatoti bija secināts, ka likums par tās vēlēšanām “ pieder pie demokrātiskākajiem vēlēšanu likumiem, kāds jebkad un jebkur ir bijis. Vēlēšanās var piedalīties visi pieaugušie Latvijas pilsoņi. Nevienai šķirai, kārtai vai tautībai nav dotas priekšrocības. Katram vēlētājam ir tikai viena balss [..] Proporcionalitātes princips nodrošina arī vissīkākajai vēlētāju grupas priekšstāvniecību.” …
