Ievads
Mūsdienās marihuānas lietošana ir ļoti izplatīta. Tā ir populāra jauniešu vidū. Tēmai par marihuānas lietošanu tiek pievērsta pastiprināta uzmanība – masu medijos ik pa laikam parādās kāda jauna informācija – par narkotiskajām vielām stāsta gan ziņās, gan raksta preses izdevumos. Šī tēma ir aktuāla un sabiedrībai nozīmīga, jo lielai daļai nākas ar to saskarties.
Darba mērķis ir noskaidrot marihuānas izcelsmi, ietekmi uz organismu un izplatību.
Darba uzdevumi:
• izpazīties ar literatūru un noskaidrot marihuānas izcelsmi,
• noskaidrot marihuānas iedarbību uz cilvēka organismu,
• izpētīt lietošanas izplatību dažāda vecuma cilvēkiem,
• iepazīties ar narkomānijas atspoguļojumu mākslas filmās,
• noskaidrot sabiedrības attieksmi pret narkotiskajām vielām.
Hipotēze. Marihuāna ir biežāk lietotā narkotiskā viela, jo tā ir viegli pieejama un tiek uzskatīta par mazāk bīstamu.
Darba gaitā izmantota internetā, preses izdevumos un kino filmās atspoguļotā informācija par izvēlēto tēmu.
1. Teorētiskais apraksts
1.1. Narkomānija
Narkomānija, tulkojot no grieķu valodas – narkoo – sastingums, nejūtīgums, pārakmeņošanās un mania – ārprāts, kaisle.
Narkomānija – asi izteikta, slimīga atkarība no narkotiskajām vielām. Ir ļoti daudz narkotisko līdzekļu veidi, tie var būt augu valsts vai sintētisku vielu (mākslīgas) izcelsmes.
Saskaņā ar oficiālo sarakstu ir 60 īpaši bīstamu narkotiku. Apmēram 75% narkomānu ir vīrieši un narkomāna vidējais vecums ar katru gadu samazinās. Pusaudzis narkomāns tagad vairs nav retums, kaut kādā ziņā tā jau ir kļuvusi par modes lietu, dzīves stilu. Narkomānija kalpo kā protesta simbols ikdienišķajam un vispār pieņemamajam.
Narkomānija nav slimība, šī vārda tiešajā nozīmē, bet tas arī nav vienkārši slieksnis. Narkomānija ir pilnīga apziņas sakāve, pie tam vēl pavadībā ar fiziskas veselības komplikācijām. Vissliktākais, ko narkomāni par vēlu apzinās, ka viņi nevis spēlējas ar narkotikām, bet vairs nevar iztikt bez tām. Tādējādi narkotikas guvušas virsroku pār to lietotāju un ir noteicējas, nevis otrādi. Dažreiz tiekšanās attīstās pēc pusgada vai pat pēc gada, biežāk pēc 2 - 3 mēnešiem, bet nereti cilvēks paliek atkarīgs jau pēc pirmās heroīna vai „melnā” pulvera injekcijas. Bet beigas vienmēr ir sekojošas: izolācija (cietums, psihiatriskā slimnīca) vai nāve, piecos līdz desmit procentos gadījumu – izveseļošanās. Tie ir reti gadījumi.
Daudzi atzīstas, ka pirmo reizi pamēģinājuši kādu no narkotiskajām vielām grāmatas vai žurnāla iespaidā, bet pārsvarā tas notiek kompānijas pēc (dzīvē viss ir jāpamēģina). [3.]
…
