Latviešiem pazīstami četri svētki, kas saistīti ar Saules stāvokli debess lokā jeb saulgriežiem: ziemas, pavasara, vasaras un rudens. Savukārt starp šiem četriem saulgriežiem ir vēl četri svetki, kas sakrīt ar zīmīgām pārmaiņām dabā. Tādejādi gada laikā latviešiem ir astoņas gadskārtu svinības: Meteņi, Lieldienas, Ūsiņi, Jāņi, Māras, Miķeļi, Martiņi un Ziemassvētki.
Šo svētku tradīcijas saistās ar Saules spēka stiprināšanu, auglības vairošanu, aizsargāšanos pret dažādiem ļaunajiem gariem. Katriem svētkiem ir savi ticējumi, svinēšanas parašas un raksturīgākie ēdieni, kas piemēroti attiecīgajam gadalaikam.
Daži pētnieki uzskata, ka mūsu senči par gadalaiku sākumiem pieņēmuši astronomisko gadalaiku vidussdienas: Ūsiņus, Māras, Mārtiņus un Meteņus. Varbūt tieši tāpēc, manuprāt, vieni no krāšņākajiem latviešu gadskārtu svētkiem ir Mārtiņa diena.
Zeme rīb, rati klaudz,
Kas to zemi rībināja?
Nu atbrauca Mārtiņdiena
Deviņiem kumeļiem.
Ar Mārtiņiem sākas budēļos iešana, kas turpinās visu ziemu līdz pat Meteņiem. Mārtiņbērni gādā sev maskas, bet saimnieki gādā, lai atnākušie varētu priecāties un mieloties līdz ar mājiniekiem. Ar Mārtiņu dienu saistās daudz senlatviešu tradīcijas un ticējumi, tautasdziesmas un teikas, laika pareģojumi un varbūt ir vēl kas īpaš...
Senajā latviešu gadskārtā Mārtiņa diena (10. novembris) iezīmē rudens beigas un ziemas sākumu. Mārtiņi – tāpat kā visi rudens svētki atnāk bagāti – ar labības pilnām klētīm un gandarījumu par laikā paveiktiem darbiem. Latviskās tradīcijās ar Mārtiņa dienu vispirms saistās saimnieciskā gada nobeigums, jo raža ir ievākta, zeme aparta, izaudzēti jauni lopi. Zemnieks ir nodrošinājis sev iztiku visai garai ziemai. Visa dzīvā daba sāk gatavoties ziemai.
Šī diena nereti tiek saistīta arī ar Mārtiņa Lutera dzimšanas dienu 10.novembrī, taču Mārtiņa diena bija pasaulē pazīstama jau 650.gadā. Mārtiņam Luteram šis vārds tika dots tādēļ, ka viņš piedzima Mārtiņa dienā. Mārtiņi senajā kalendārā ir vienas dienas svinības, bet dainās arī piemin Mārtiņu vakaru ar dažādām izdarībām kas sākušās iepriekšējā vakarā.
Kas tad ir Mārtiņš? Pēc viena no skaidrojumiem, Mārtiņš stājies senākā Miestmieša vietā. Miestmiesis bijis „rudens vīrs”, kas kauj cūkas un žāvē gaļu.
Bieži Mārtiņu min kopā ar Ūsiņu: ko Ūsiņš pavasarī ir iesācis – to Mārtiņš rudenī nobeidz. Pēc tautas ticējumiem, abi ir zirgu un bišu sargātāji, abiem viņiem ziedo gaili.…
