XV.gadsimts Eiropā – renesanses sākums. Visās dzīves jomās vērojāms uzplaukums; tas attiecas uz cilvēku labklājību, izglitību, zinātnes attīstību, preču ražošanu, mākslu, ģeogrāfiskiem atklājumiem. Izplatās jaunatnes apmācība, ceļās slimnīcas, sociālās mājas. Ceļās strūklakas, ūdensvadi, tilti, tirgi, pirtis. Par strauju progresu liecina universitāšu pieaugums. Pēc Leipcigas universitātes tiek atklāta Rostokas (1419.g.), Greifsvaldes (1456.g.), Fraiburgas (1457.g.), Bāzeles (1460.g.), Ingolštates (1472.g.), Tībingenas (1477.g.), Vitenbergas (1506.g.). Izplatās zināšanas, sabiedrībā kļūst populāras humānīsma idejas. Tas ir svarīgu izgudrojumu un atklājumu laiks, kas paplašināja un pārgrozīja pasauli. Rodas vesela virkne zinātnieku, kas dzīļi ieskatās pasaulē.Valdības iekārtu vairs neuzskata par neaiztiekamu- dieva dotu.Pāvesta vara tiek sašaurināta, satricināta. 1450.g. Johans Heinsfleich zu Gutenbergs sāka iespiest grāmatas ar saliekāmiem burtiem. Tiek izdota pirmā grāmata “Donat” (1451.g.), pēc dažiem gadiem Bībele. 1492.g. Kolumbs atklāja Ameriku. Pēc Konstantinopoles krišanas (1453.g.) un galīgas Romas impērijas sabrukšanas, Eiropā parādās daudz grieķu ar savām zināšanām, manuskriptiem. Sāka veidoties akadēmijas.Daudzi varēja iepazīties ar sengrieķu klasiķiem.Plašu izplatījumu guva “humānisms”. Humānisma teorētiķi (tā saucamie humānisti) izstrādāja un pakāpeniski pilnveidoja jaunu ideoloģiju.Cilvēks atrodas uzmanības centrā.Humānisms slavinā cilvēka ķermeņa skaistumu, jūtu bagātību, prāta spējas, brīvību un neierobežotas darbības iespējas. Cilvēka diženumu nosaka nevis izcelšanās, bet viņa paša darbība. Humānisma ideāls bija garīgi attistīts, izglītots cilvēks.
Šajā laikā sāka veidoties agrīna buržuāzija, jaunas sabiedriskas attiecības, pieaug antifeodāla cīņa, cīņa par varu, kura lielā mērā piederēja baznīcai. Mierīga , nemainīga dzīve apmierināja to. Ļāva ietekmēt politiku, paplašināt savus īpašumus.Tautā auga neapmierinātība ar katoļu firstiem, lielām baznīcas nodēvām,tās bagātīgajiem naudas līdzekļiem - tauta tiecās pēc “lētas baznīcas”. Tapāt kā feodāļi , arī buržuāzija atzina,ka nepieciešama baznīcas reforma. Notiek zemnieku sacelšanās (Elzasā, 1493.g.). Vācijā aug patriotisms, vēlēšanās pēc Vācijas apvienošanas, tiek izvirzītas sociālās prasības. Neskatoties uz visu to, itkā nekas neliecīnāja par tuvojošajām pārmaiņām visā Eiropā. Cīņā pret katoļu baznīcu bija iesaistītas vairākas Eiropas valstis, bet izšķirošie notikumi risinājās Vācijā.…