Latvijā veselības aprūpes sistēmas reformas laikā dažreiz ir visai pretrunīga un tāpēc tāla no tiem principiem, kuriem vajadzētu būt mediķa ikdienas darba sastāvdaļai. Mūsdienu ētika ir personas izvēles un atbildības ētika. Medicīnas ētikas gadījumā tiek dalīta atbildība: ārsts ir atbildīgs par ārstēšanu, pacients ir atbildīgs par ārstēšanos, māsa ir atbildīga par sniegto aprūpi. No medicīniskā viedokļa pacients ir līdzvērtīgs dialoga dalībnieks, kurš aktīvi pauž savu attieksmi ne tikai pret paša veselību, bet arī šīs dzīves kvalitāti.
Nodaļā iestājās 40 gadus veca sieviete. Pacienti bija nosūtījusi tuberkulozes ambulatorā daļas ārste. Pacientei ambulatorā daļā tika veikts plaušu rentgens un tika nodotas krēpu analīzes. Sakarā ar atrastām izmaiņām plaušu rentgenogrammā paciente tikai nosūtīta uz stacionāru. Iestāšanās dienā pacientei nodaļas ārste nozīmēja atkārtotu plaušu rentgenu un krēpu analīzes. Paciente no šiem papildus izmeklējumiem atteicās, jo uzskatīja, ka ambulatorās rentgenogrammas un krēpu analīzes ir pietiekamas, lai uzsāktu ārstēšanu un noteiktu diagnozi. Paciente uzsāka sarunu ar nodaļas ārsti nodaļas koridorā. Ārste šo sarunu uzturēja un neaicinot pacienti kabinetā, sāka skaļi kliegt : „ Ko jūs iedomājaties, ārstu komandēt? Ja es nozīmēju izmeklējumus, tad tie ir jāveic. Jūs šodien esat pirmo dienu, es nevaru jums nozīmēt medikamentus, ja jūs neveicat papildus izmeklējumus. Jums diagnoze ir neskaidra, iespējams, ka atklāsim audzēju, jo viss par to liecina. Darāt kā gribat! „ Saruna beidzās un ārste iegājusi kabinetā aizcirta durvis. Paciente palika neziņā un bailēs par reālo situāciju.
1.Laba darīšanas jeb žēlsirdības princips.
Latvijas ārstu ētikas kodekss: ārsta galvenais pienākums ir rūpēties un aizsargāt cilvēku veselību un dzīvību” [7]. Ārstei bija jāuzklausa un jāpaskaidro papildus izmeklējuma nozīmi. Viņai bija jāsniedz informācija profesionāli un iejūtīgi, respektējot pacienta pašcieņu.…
