Māsu zinātnes teoriju pielietošana praksē

V. Hendersones māsu teorijā ir aplūkoti pamatjēdzieni, kur medmāsa uzstājas slimnieka palīga lomā.
V. Hendersones māsu teorija – viens no pirmajiem mēģinājumiem aprakstīt aprūpi, kā patstāvīgu profesiju.
Šajā teorijā tiek uzsvērts, ka indivīdam ir:
nepieciešamība pēc fizioloģiska un emocionāla līdzsvara,
nepieciešama palīdzība, lai nodrošinātu veselību un neatkarību vai arī mierīgu nāvi,
nepieciešams spēks, zināšanas un griba, lai sasniegtu vai arī nodrošinātu veselību.
V. Hendersone apgalvo, ka, aprūpe var aplīdzēt indivīdiem; indivīdi ir vai nu veseli, un var kļūt neatkarīgi (patstāvīgi).
V. Hendersone apraksta faktorus, kas iespaido pacienta prasības apmierinājumu: sociāli kulturālais līmenis, fizisku un dvēselisku spēku krājums, motivācija, vecums un tā tālāk.
”...Cilvēks - vesela, pilnīga, un neatkarīga būtne, kurai ir 14 pamatvajadzības:
1. Elpot normāli.
2. Ēst un dzert pietiekoši.
3. Izvadīt ķermenim nevajadzīgās vielas (eliminācija).
4. Kustēties un saglabāt ķermenim vēlamo pozu.
5. Gulēt un atpūsties.
6. Izvēlēties atbilstošu apģērbu.
7. Saglabāt ķermeņa temperatūru, piemēroti ģērbjoties vai mainot vidi.
8. ievērot ķermeņa higiēnu un aizsargāt ādu no ievainojumiem.
9. Izvairīties no apkārtējās vides briesmām un necensties ievainot citus.…