Sabiedrība var tikt integrēta politiskā, sociālā un sociāli psiholoģiskā nozīmē, dažādām grupām laika gaitā atklājot vai veidojot kopīgas vērtības un intereses. Integrācijas efektivitāte lielā mērā ir atkarīga no dažādās sociālās dzīves sfērās – ekonomiskā, politiskā, kultūrā u.c. – notiekošo procesu kvalitātes, šo procesu savstarpējo saikņu stipruma un virziena. Sociāliem procesiem un attiecībām ir galvenā loma. Šajā kontekstā jēdziens „sociālai” tieši attiecas uz attiecībām starp cilvēkiem, sociālām grupām un institūcijām. Sociālo attiecību raksturu ietekmē demogrāfiskā situācija, sabiedrības etniskā kompozīcija, iedzīvotāju izglītības un kultūras līmenis, tradīcijas, rituāli un domāšanas stereotipi, dominējošās sociālās normas, juridiskās normas utt., kas lielā mērā ietekmē iedzīvotāju mentalitāti.
Sociālās attiecības un procesi nosaka sociālo pretrunu virzienu un līmeni. Sabiedrībā, kas atrodas nopietnā transformācijā, attiecību politiskās apakšsistēmas allaž kļūst par sociālo kolīziju fokālo kunktu. Sociālām attiecībām un iedzīvotāju mentalitātei ir tieša ietekme uz sabiedrības procesiem. Šie procesi savukārt ietekmē demokrāfisko situāciju, galvenās tendences izglītībā un kultūrā, siciālo nirmu un tradīciju attīstību. Sociālām attiecībām un procesiem ir līdzīgas saikne ar ekonomiskajām, garīgajām, kultūras un citām dzīves sfērām.…