Pēdējos gados arvien vairāk pieaug diskusijas par mazo HES nepieciešamību, lietderīgumu un ietekmi uz vidi. Attieksme pret šiem jautājumiem ir ļoti neviennozīmīga un pretrunīga, turklāt diskusija saasinās līdz ar katra jauna HES parādīšanos. Tā ir parādība, ar kuru ir saistīti gan ekoloģiskie, gan enerģētiskie, gan ekonomiskie aspekti.
Īpaši daudz HES ir mūsu novadā – Gaujas baseinā. Daudzi no tiem ir seni, bet tiek veidoti arī jauni. Tas mani pamudināja pievērsties šai tēmai un praktiski izpētīt HES ietekmi uz vidi. Manu interesi padziļināja pārrunas ar vienu no pētnieciskā darba konsultantiem, biologu Uģi Sausiņu, kurš atjaunojis HES Krimuldas pagasta “Katrīndzirnavās” un daudzpusīgi pētījis ar HES ietekmi saistītos jautājumus.
Veiktais pētījums tika izmantots starptautiskajā projektā „Baltijas jūra”(Baltic Sea Conference) un tika prezentēts 2004. gada septembrī Polijas dienvidu pilsētā Mstovā.
Darba mērķis: noskaidrot HES ietekmi uz vidi tuvākajā apkārtnē.
Darba uzdevumi:
1.Izpētīt pieejamo literatūru par HES ietekmi uz vidi.
2.Izpētīt HES atjaunošanas pieredzi Latvijā un tuvākajā apkārtnē.
3.Izpētīt HES jaunveidošanas pieredzi Latvijā un tuvākajā apkārtnē.
4.Novērtēt mazo HES attīstības dinamiku un ieguldījumu valsts energoapgādē.
5.Praktiski pārbaudīt HES ietekmi uz vidi tuvākajā apkārtnē – Katrīndzirnavu, Braslas, Kalnu, Kārļu HES.
6.Apgūt pētnieciskā darba iemaņas un praksi sava viedokļa, uzskatu, attieksmes izteikšanai un aizstāvēšanai.
Hipotēze: HES būvniecība rada nelabvēlīgas izmaiņas apkārtējās biocenozēs.
Darbā izmantotās metodes: literatūras un datu analīze, praktiskie novērojumi dabā, intervija, pārrunas un konsultācijas.
Darba struktūra: darbs sastāv no ievada, divām nodaļām, kurās ir attiecīgi 7 un 3 apakšnodaļas, secinājumiem, 22 izmantotās literatūras avotiem un pielikuma. Darbā ir 3 tabulas un 12 attēli. Darbā izmantotas fotogrāfijas no Pasaules dabas fonda pētījuma [12].…
