Piemēram: “Interesanti vērot, kā jūlija labie vai pat pārāk labie laika apstākļi ir krasi mainījuši patērētāju prioritātes. Sporta preču tirdzniecība pret jūniju ir pieaugusi par 91%(!), piebildīsim, tie ir sezonāli izlīdzinātie dati, pret pērno jūliju pieaugums vēl lielāks: 93%. Savukārt paklāju, tapešu un tamlīdzīgu produktu iegāde varēja pagaidīt, tie pirkti par 24% mazāk. Karsta saule ir patīkama, bet no tās ir arī jāsargājas, tāpēc dakteru brīdinājumi palīdzējuši augt tualetes un kosmētikas preču pārdošanai par 6%. Arī personiskā dārza mēbeļu parka atjaunošana šādos brīžos kļūst aktuālāka, veicinot kopējā mēbeļu pārdošanas apjoma kāpumu par 7%. Saglabājas šim gadam kopumā raksturīgais pārtikas tirdzniecības pieauguma nelielais atrāviens jeb šoreiz 4.7% gada griezumā. Taču īsta mūsu tirdzniecības nozares stiprā pils pēdējā laikā ir apģērbu tirdzniecība, kura šoreiz iepriekšējā gada attiecīgā mēneša apgrozījumam pieplusojusi 10.1%.”
Kopsavilkums
Lai noteiktu plaša patēriņa preču aprites indeksu, jāapzina statistikas dati par mazumtirdzniecības apgrozījuma lielumu un ejošākām nozarēm, jāsalīdzina reklāmas masu medijos vadošās nozares un to investēto līdzekļu lielums, kā arī jāveic novērojumi par preču grupām un veikalu veidiem, kas atrodami uz galvenās tirdzniecības ielas. Iegūto kopainu var salīdzināt ar banku ekspertu izteikto, uz datiem balstīto analīzi.
Balstoties uz šo indeksu var izdarīt secinājumus par iedzīvotāju labklājības līmeni un pirktspēju, attiecīgi plānot preču krājumu apjomus vai jaunu biznesa virzienu attīstīšanu.
…